<title>增壹阿含18品7經</title>
# north
〖agama〗北傳:增壹阿含18品7經〖nikaya〗南傳:小部/優陀那22經〖subject〗關涉主題:事蹟/降伏難陀之欲
# agama
## 增壹阿含18品7經[佛光本147經/2法]
(慚愧品)(莊春江標點)
ᅟᅟ[[note0#001|聞如是]]:
ᅟᅟ[[note0#002|一時]],[[note0#003|佛]]在舍衛國祇樹給孤獨園。
ᅟᅟ爾時,尊者難陀不堪行[[note3#381|梵行]],欲脫[[note3#365|法衣]],習[[note2#277|白衣]]行。
ᅟᅟ爾時,眾多[[note0#031|比丘]]往至世尊所,[[note0#040|頭面禮足]],在一面坐。
ᅟᅟ爾時,眾多比丘白世尊曰:「難陀比丘不堪行梵行,欲脫[[note3#365|法服]],習居家行。」
ᅟᅟ爾時,世尊告一比丘:「汝往至難陀所,云:『[[note0#004|如來]]喚卿。』」
ᅟᅟ對曰:「如是,世尊!」
ᅟᅟ時,彼比丘受世尊教,即從坐起,[[note0#040|禮世尊足]],便退而去。
ᅟᅟ至彼難陀比丘所云:「世尊喚。」
ᅟᅟ難陀對曰:「如是。」
ᅟᅟ爾時,難陀比丘尋隨此比丘至世尊所,頭面禮足,在一面坐。
ᅟᅟ是時,世尊告難陀曰:
ᅟᅟ「云何,難陀!不樂修梵行,欲脫法衣,修白衣行乎?」
ᅟᅟ難陀對曰:「如是,世尊!」
ᅟᅟ世尊告曰:「何以故?難陀!」
ᅟᅟ難陀對曰:「欲心熾然,不能自禁。」
ᅟᅟ世尊告曰:「云何,難陀!汝非[[note0#041|族姓子]]出家學道乎?」
ᅟᅟ難陀對曰:「如是,世尊!我是族姓子,以信牢固出家學道。」
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「汝族姓子!此非其宜,{以}[已]捨家學道修清淨行,云何捨於正法[而]欲習穢污?難陀當知:有二法無厭足,若有人習此法者終無厭足,云何為二法?所謂婬欲及飲酒,是謂二法無厭足。若有人習此二法,終無厭足,緣此行果,亦不能得[[note0#090|無為之處]]。是故,難陀!當念捨此二法,後必成無[[note1#188|漏]]之報,汝今,難陀!善修梵行,趣道之果,靡不由之。」
ᅟᅟ爾時,世尊便說此偈:
ᅟᅟ「蓋屋不密,天雨則漏,人不惟行,漏婬怒癡[^2]。
ᅟᅟᅟ蓋屋善密,天雨不漏,人能惟行,無婬怒癡[^3]。」
ᅟᅟ爾時,世尊復作是念:「此族姓子欲意極多,我今宜可以火滅火。」
ᅟᅟ是時,世尊即以神力手執難陀,猶如力人屈伸臂頃,將難陀至香山上。爾時,山上有一{嚴}[巖?]穴,復有一瞎獼猴在彼住止。
ᅟᅟ是時,世尊右手執難陀而告之曰:「汝,難陀!頗見此瞎獼猴不?」
ᅟᅟ對曰:「如是,世尊!」
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「何者為妙?為孫陀利釋種妙耶?為此瞎獼猴妙乎?」
ᅟᅟ難陀對曰:
ᅟᅟ「猶如有人傷極惡犬鼻,復加毒塗,彼犬倍惡,此亦如是,孫陀利釋女今以此瞎獼猴相比,不可為喻,猶如大火𧂐焚燒山野,加益以乾薪,火轉熾然,此亦如是,我念彼釋女,不去心懷。」
ᅟᅟ爾時,世尊如屈伸臂頃,從彼山不現,便至三十三天。爾時,三十三天上諸天普集善法講堂,去善法講堂不遠,復有宮殿,五百玉女自相娛樂,純有女人,無有男子。爾時,難陀遙見五百天女,作倡伎樂,自相娛樂,見已,問世尊曰:
ᅟᅟ「此是何等,五百天女作倡伎樂,自相娛樂?」
ᅟᅟ世尊告曰:「汝難陀自往問之。」
ᅟᅟ是時,尊者難陀便往至五百天女所,見彼宮舍敷好坐具若干百種,純是女人,無有男子。是時,尊者難陀問彼天女曰:
ᅟᅟ「汝等是何天女,各相娛樂,快樂如是?」
ᅟᅟ天女報曰:
ᅟᅟ「我等有五百人,悉皆清淨,無有夫主。我等聞有世尊弟子,名曰難陀,是佛姨母兒,彼於如來所清淨修梵行,命終之後當生此間,與我等作夫主,共相娛樂。」
ᅟᅟ是時,尊者難陀甚懷喜悅,不能自勝,便作是念:
ᅟᅟ「我今是世尊弟子,且又復是姨母兒,此諸天女皆當為我作婦。」
ᅟᅟ是時,難陀便退而去,至世尊所。
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「云何,難陀!彼玉女何所言說?」
ᅟᅟ難陀報曰:
ᅟᅟ「彼玉女各作是說:『我等各無夫主,聞有世尊弟子善修梵行,命終之後當來生此。』」
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「難陀,汝意云何?難陀!汝意云何?」
ᅟᅟ難陀報曰:
ᅟᅟ「爾時,即自生念:『我是世尊弟子,又且復是佛姨母兒,此諸天女盡當與我作妻。』」
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「快哉,難陀!善修梵行,我當與汝作證,使此五百女人皆為給使。」
ᅟᅟ世尊復告[曰]:
ᅟᅟ「云何,難陀!孫陀利釋女妙耶?為是五百天女妙乎?」
ᅟᅟ難陀報曰:
ᅟᅟ「猶如山頂瞎獼猴在孫陀利前,無有光澤,亦無有色,此亦如是,孫陀利在{他}[彼]天女前亦復如是,無有光澤。」
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「汝善修梵行,我當證汝得此五百天{人}[女]。」
ᅟᅟ爾時,世尊便作是念:「我今當以火滅難陀火。」猶如力人屈伸臂頃,世尊右手執難陀臂將至地獄中。爾時,地獄眾生受若干苦惱。爾時,彼地獄中有一大鑊,空無有人。見已,便生恐懼,[[note1#152|衣毛皆竪]],前白世尊曰:
ᅟᅟ「此諸眾生皆受苦痛,唯有此釜而獨空無人。」
ᅟᅟ世尊告曰:「此者名為阿毘地獄。」
ᅟᅟ爾時,難陀倍復恐怖,衣毛皆竪,白世尊曰:
ᅟᅟ「此是阿毘地獄,而{獨}[獄]自空,亦無罪人?」
ᅟᅟ世尊告曰:「汝難陀自往問之。」
ᅟᅟ是時,尊者難陀便[往]自問曰:
ᅟᅟ「云何,獄卒!此是何獄?此是何獄空無有人?」
ᅟᅟ獄卒報曰:
ᅟᅟ「比丘!當知:釋迦文佛弟子名曰難陀,彼於如來所淨修梵行,身壞命終生[[note1#112|善處]]天上,於彼壽千歲,快自娛樂,復於彼終,生此阿毘地獄中,此空鑊者即是其室。」
ᅟᅟ時,尊者難陀聞此語已,便懷怖懅,衣毛皆竪,即生此念:「此之空釜,正為我耳。」來至世尊所,頭面禮足,白世尊曰:
ᅟᅟ「願受懺悔,我自罪緣,不修梵行,觸嬈如來。」
ᅟᅟ爾時,尊者難陀便說此偈:
ᅟᅟ「人生不足貴,天壽盡亦喪,地獄痛酸苦,唯有涅槃樂。」
ᅟᅟ爾時,世尊告難陀曰:
ᅟᅟ「[[note0#044|善哉]]!善哉!如汝所言,涅槃者最是快樂。難陀!聽汝懺悔,汝愚、汝癡,自知有咎於如來所,今受汝悔過,後更莫犯。」
ᅟᅟ爾時,世尊屈伸臂頃,手執難陀,從地獄不現,便至舍衛城祇樹給孤獨園。爾時,世尊告難陀曰:
ᅟᅟ「汝今,難陀!當修二法,云何為二法?所謂[[note1#178|止與觀]]也。復當更修二法,云何為二法?生死不可樂,知涅槃為樂,是謂二法。復當更修二法,云何為二法?所謂智與辯也。」
ᅟᅟ爾時,世尊以此種種法向難陀說。
ᅟᅟ是時,尊者難陀從世尊受教已,從坐起,禮世尊足,便退而去,至[[note0#088|安陀園]]。到已,在一樹下[[note2#240|結加趺坐]],正身正意,[[note5#529|繫念在前]],思惟如來如此言教。是時,尊者在閑靜處,恒思惟如來教,不去須臾,所以族姓子以信牢固出家學道,修無上梵行,[[note0#018|生死已盡]],[[note0#019|梵行已立]],[[note0#020|所作已辦]],[[note0#021|更不復受有]],如實知之。是時,尊者難陀便成[[note0#005|阿羅漢]]。
ᅟᅟ已成阿羅漢,即從坐起,整衣服至世尊所,頭面禮足,在一面坐。是時,尊者難陀白世尊曰:
ᅟᅟ「世尊前許證弟子五百天女者,今盡捨之。」
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「汝今生死已盡,梵行已立,吾即捨之。」
ᅟᅟ爾時,便說偈曰:
ᅟᅟ「我今見難陀,修行[[note3#328|沙門法]],諸惡皆以息,頭陀無有失。」
ᅟᅟ爾時,[[note0#012|世尊]]告諸比丘言:
ᅟᅟ「得阿羅漢者,今難陀比丘是:無婬怒癡,亦是難陀比丘。」
ᅟᅟ爾時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
# nikaya
## 優陀那22經/難陀經
(3.難陀品)(莊春江譯)
ᅟᅟ[[note0#001|被我這麼聽聞]]:
ᅟᅟ[[note0#002|有一次]],[[note0#012|世尊]]住在舍衛城祇樹林給孤獨園。當時,世尊的兄弟,姨母的兒子[[note2#200|尊者]]難陀這麼告訴眾多比丘:「[[note2#201|學友]]們!我無極喜樂地行[[note3#381|梵行]],不能夠保持梵行,我將放棄學後還俗。」
ᅟᅟ那時,某位比丘去見世尊。抵達後,向世尊[[note0#046|問訊]]後,在一旁坐下。在一旁坐下的那位比丘對世尊說這個:「[[note0#045|大德]]!世尊的兄弟,姨母的兒子尊者難陀這麼告訴眾多比丘:『學友們!我無極喜樂地行梵行,不能夠保持梵行,我將放棄學後還俗。』」
ᅟᅟ那時,世尊召喚某位比丘:「來!比丘!你以我的名義召喚難陀比丘:『難陀學友!大師召喚你。』」「是的,大德!」那位比丘回答世尊後,去見尊者難陀。抵達後,對尊者難陀說這個:「難陀學友!大師召喚你。」
ᅟᅟ「是的,學友!」尊者難陀回答那位比丘後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的尊者難陀說這個:
ᅟᅟ「是真的嗎?難陀!你這麼告訴眾多比丘:『學友們!我無極喜樂地行梵行,不能夠保持梵行,我將放棄學後還俗。』」「是的,大德!」
ᅟᅟ「難陀!那麼,為了誰,你無極喜樂地行梵行,不能夠保持梵行,你將放棄學後還俗?」「大德!當我從家出發時,釋迦族的地方美女以頭髮梳一半仰視後對我說這個:『貴族之子!願你迅速回來!』大德!回憶(隨念)那個的那個我無極喜樂地行梵行,不能夠保持梵行,我將放棄學後還俗。」
ᅟᅟ那時,世尊在手臂處抓住尊者難陀後,就猶如有力氣的男子伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂,就像這樣在祇樹林消失,出現在三十三天。
ᅟᅟ當時,約五百位鳩足天女來到成為天帝釋的伺候者,那時,世尊召喚尊者難陀:「難陀!你看見這五百位鳩足天女嗎?」「是的,大德!」
ᅟᅟ「難陀!你怎麼想它,哪個是較美麗的,或較好看的,或較端正的:釋迦族的地方美女或這五百位鳩足天女?」「大德!猶如耳鼻被切掉的被破壞的母猴[^1]。同樣的,大德!釋迦族的地方美女比較這五百位鳩足天女後,不來到計算,也不來到十六分之一的部分,也不來到比較比較,那時,這五百位鳩足天女是較美麗的,同時也較好看的,也較端正的。」
ᅟᅟ「難陀!請你極喜樂,難陀!請你極喜樂,我是你五百位鳩足天女得到的保證人。」「大德!如果世尊是我五百位鳩足天女得到的保證人,大德!我在世尊處梵行中將極喜樂。」
ᅟᅟ那時,世尊在手臂處抓住尊者難陀後,就猶如有力氣的男子伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂,就像這樣在三十三天消失,出現祇樹林。
ᅟᅟ比丘們聽聞:「聽說世尊的兄弟,姨母的兒子尊者難陀為了仙女們之因行梵行,聽說世尊是他五百位鳩足天女得到的保證人。」
ᅟᅟ那時,尊者難陀的同伴比丘們對尊者難陀以下僕之語與買主之語稱呼:「聽說尊者難陀是下僕,聽說尊者難陀是買主:為了仙女們之因行梵行,聽說世尊是他五百位鳩足天女得到的保證人。」
ᅟᅟ那時,對同伴比丘們以下僕之語與買主之語厭惡的、慚恥的、嫌惡的尊者難陀住於單獨的、隱離的、不放逸的、熱心的、自我努力的,不久就以證智自作證後,在當生中[[note0#066|進入後住於]]凡[[note0#041|善男子]]們為了利益正確地[[note0#048|從在家出家成為無家者]]的那個無上梵行結尾,他證知:「[[note0#018|出生已盡]],[[note0#019|梵行已完成]],[[note0#020|應該被作的已作]],[[note0#021|不再有此處[輪迴]的狀態]]。」然後尊者難陀成為眾[[note0#005|阿羅漢]]之一。
ᅟᅟ那時,在夜已深時,容色絕佳的某位天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊[[note0#046|問訊]]後,在一旁站立。在一旁站立的那位天神對世尊說這個:「大德!世尊的兄弟,姨母的兒子尊者難陀以諸[[note1#188|漏]]的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏[[note0#016|心解脫]]、[[note5#539|慧解脫]]。」世尊的智也生起:「難陀以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫、慧解脫。」
ᅟᅟ那時,那夜過後,尊者難陀去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。在一旁坐下的尊者難陀對世尊說這個:「大德!凡世尊是我五百位鳩足天女得到的保證人,大德!我從這個承諾脫離世尊。」「難陀!你也被我以心熟知心後知道:『難陀以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫、慧解脫。』天神也告訴我說這件事:『大德!世尊的兄弟,姨母的兒子尊者難陀以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫、慧解脫。』難陀!凡就不執取後你的心從諸[[note1#188|漏]]被解脫,那時,我已從這個承諾脫離。」
ᅟᅟ那時,世尊知道這件事後,在那時候吟出這個[[note1#184|優陀那]]:
ᅟᅟ「凡渡過泥沼者,壓碎欲的荊刺者,
ᅟᅟᅟ抵達癡的滅盡者,那位比丘在苦樂上不動搖。」
# pali
## 巴利語經文
(Vipassana Research Institute版)
KN/Ud.22/2. Nandasuttaṃ
ᅟᅟ22. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti – ‘‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi; na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’ti.
ᅟᅟAtha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’’ti.
ᅟᅟAtha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena nandaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso nanda, āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā nando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nandaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso nanda, āmantetī’’ti.
ᅟᅟ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā nando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ nandaṃ bhagavā etadavoca –
ᅟᅟ‘‘Saccaṃ kira tvaṃ, nanda, sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamārocesi – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’’ti ? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.
ᅟᅟ‘‘Kissa pana tvaṃ, nanda, anabhirato brahmacariyaṃ carasi, na sakkosi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ , sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissasī’’ti? ‘‘Sākiyānī maṃ [mama (syā., aṭṭhakathā oloketabbā)], bhante, janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa [nikkhamantaṃ (aṭṭhakathāyaṃ pāṭhantaraṃ)] upaḍḍhullikhitehi kesehi apaloketvā maṃ etadavoca – ‘tuvaṭaṃ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’ti. So kho ahaṃ, bhante, tamanussaramāno anabhirato brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’ti.
ᅟᅟAtha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ [sammiñjitaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya [sammiñjeyya (sī. syā. kaṃ. pī.)], evameva – jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi.
ᅟᅟTena kho pana samayena pañcamattāni accharāsatāni sakkassa devānamindassa upaṭṭhānaṃ āgatāni honti kakuṭapādāni. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, nanda, imāni pañca accharāsatāni kakuṭapādānī’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.
ᅟᅟ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nanda, katamā nu kho abhirūpatarā vā dassanīyatarā vā pāsādikatarā vā, sākiyānī vā janapadakalyāṇī, imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānī’’ti? ‘‘Seyyathāpi, bhante, paluṭṭhamakkaṭī kaṇṇanāsacchinnā, evameva kho, bhante, sākiyānī janapadakalyāṇī imesaṃ pañcannaṃ accharāsatānaṃ upanidhāya saṅkhyampi [saṅkhampi (sī.)] nopeti kalabhāgampi nopeti upanidhimpi nopeti. Atha kho imāni pañca accharāsatāni abhirūpatarāni ceva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cā’’ti.
ᅟᅟ‘‘Abhirama, nanda, abhirama, nanda! Ahaṃ te pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti. ‘‘Sace me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, abhiramissāmahaṃ, bhante, bhagavati brahmacariye’’ti [bhagavā brahmacariyeti (syā. pī.), bhagavā brahmacariyanti (ka.)].
ᅟᅟAtha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – devesu tāvatiṃsesu antarahito jetavane pāturahosi.
ᅟᅟAssosuṃ kho bhikkhū – ‘‘āyasmā kira nando bhagavato bhātā mātucchāputto accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti.
ᅟᅟAtha kho āyasmato nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ nandaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca samudācaranti – ‘‘bhatako kirāyasmā nando upakkitako kirāyasmā nando accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti.
ᅟᅟAtha kho āyasmā nando sahāyakānaṃ bhikkhūnaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā nando arahataṃ ahosi.
ᅟᅟAtha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – ‘‘nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti.
ᅟᅟAtha kho āyasmā nando tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā nando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yaṃ me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ etasmā paṭissavā’’ti. ‘‘Mayāpi kho tvaṃ, nanda [kho te nanda (sī. syā. pī.), kho nanda (ka.)], cetasā ceto paricca vidito – ‘nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesi – ‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Yadeva kho te, nanda, anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, athāhaṃ mutto etasmā paṭissavā’’ti.
ᅟᅟAtha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
ᅟᅟ‘‘Yassa nittiṇṇo paṅko,
ᅟᅟMaddito kāmakaṇṭako;
ᅟᅟMohakkhayaṃ anuppatto,
ᅟᅟSukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū’’ti. dutiyaṃ;
# comp
[^1]: ℃「犯錯母猴」(paluṭṭhamakkaṭī),paluṭṭha未見字典收錄,或為paduṭṭha(作惡事的/犯錯的/邪惡的/穢惡的)之訛,《勝義燈》以「肢節被燃燒的母猴」(jhāmaṅgapaccaṅgamakkaṭī)解說,似乎也難與paluṭṭha關連。[AA18.7](AA147)只作「瞎獼猴」。
[^2]: ℃南傳《小部/法句經13偈》作:
ᅟ如對惡覆蓋的屋舍,雨貫穿,像這樣對未修習的心,貪貫穿。
ᅟYathā agāraṃ ducchannaṃ, vuṭṭhī samativijjhati;
ᅟEvaṃ abhāvitaṃ cittaṃ, rāgo samativijjhati.(13)
[^3]: ℃南傳《小部/法句經14偈》作:
ᅟ如對善覆蓋的屋舍,雨不貫穿,像這樣對善修習的心,貪不貫穿。
ᅟYathā agāraṃ suchannaṃ, vuṭṭhī na samativijjhati;
ᅟEvaṃ subhāvitaṃ cittaṃ, rāgo na samativijjhati.(14)