<title>增壹阿含46品4經</title>
# north
〖agama〗北傳:增壹阿含46品4經〖nikaya〗南傳:中部12經〖subject〗關涉主題:其它/如來的十種力、如來的四無畏
# agama
## 增壹阿含46品4經[佛光本411經/10法]
(結禁品)(莊春江標點)
ᅟᅟ[[note0#001|聞如是]]:
ᅟᅟ[[note0#002|一時]],[[note0#003|佛]]在舍衛國祇樹給孤獨園。
ᅟᅟ爾時,[[note0#012|世尊]]告諸[[note0#031|比丘]]:
ᅟᅟ「[[note0#004|如來]]成十種力,得四無所畏,在大眾中能師子吼,云何為十力?
ᅟᅟ於是,如來是處如實知之,[[note6#683|非處]]如實知之。
ᅟᅟ復次,如來處所,知他眾生因緣處所受其果報。
ᅟᅟ復次,如來知若干種界、若干種持、若干種入,如實知之。
ᅟᅟ復次,如來[知]若干種解脫、無量解脫如實知之。
ᅟᅟ復次,如來知他眾生智慧多少,如實知之。
ᅟᅟ復次,如來知他眾生[[note3#393|心中所念]],如實知之:有欲心知有欲心,無欲心知無欲心,有瞋恚心知有瞋恚心,無瞋恚心知無瞋恚心,有愚癡心知有愚癡心,無愚癡心知無愚癡心,有愛心知有愛心,無愛心知無愛心,有受心知有受心,無受心知無受心,亂心知有亂心,無亂心知無亂心,散心知有散心,[[note6#674|無散心]]知無散心,少心知有少心,無少心知無少心,廣心知有廣心,無廣心知無廣心,無量心知無量心,有量心知有量心;如實知之:定心知有定心,無定心知無定心,解脫心知解脫心,無解脫心知無解脫心。
ᅟᅟ復次,如來盡知一切所趣心之道……
ᅟᅟ[復次……?]或一[生]、二生、三生、四生、五生、十生、五十生、百生、千生、億百千生、無量生,[[note4#403|成劫、敗劫]]、無數成敗劫中,我昔生彼處,名是、字是,食如此之食,受其苦樂,壽命長短,死此生彼,彼死生此,自憶如是無數宿命之事。
ᅟᅟ復次,如來知眾生生死之趣,以天眼觀眾生之類,善色、惡色,[[note1#112|善趣]]、[[note1#110|惡趣]],隨行所種皆悉知之:或復眾生身、口、[[note2#230|意行]]惡,誹謗賢聖,造邪見業,身壞命終生地獄中;或復眾生身、口、意行善,不誹謗賢聖,恒行正見,身壞命終生[[note1#112|善處]]天上,是謂:名為天眼清淨,觀眾生類所趣之行。
ᅟᅟ復次,如來[[note2#238|有漏]]盡,成無[[note1#188|漏]][[note0#016|心解脫]]、[[note5#539|智慧解脫]]:[[note0#018|生死已盡]],[[note0#019|梵行已立]],[[note0#020|所作已辦]],[[note0#021|更不復受有]],如實知之。
ᅟᅟ是謂:如來有此十力,名為無著,得四無所畏,在大眾中作師子吼,轉於[[note3#309|梵輪]]。
ᅟᅟ云何如來得四無所畏?
ᅟᅟ欲言如來成[[note0#006|等正覺]],若有眾生欲言知者,則無此處;若復有[[note0#029|沙門]]、[[note0#017|婆羅門]]欲來誹謗佛不成等正覺者,則無此處;以無此處,則獲安隱。
ᅟᅟ然,我今日欲言已盡有[[note1#188|漏]],設復有沙門、婆羅門、天、若魔天來欲言未盡有漏者,則無此處;以無此處,則獲安隱。
ᅟᅟ復次,我所說法,賢聖得[[note2#294|出要]]者,如實[[note0#054|盡於苦際]],設有沙門、婆羅門、天、若魔天來欲言未盡苦際者,無此處;以無此處,則獲安隱。
ᅟᅟ復次,我所說內法者、墮惡趣者,設復有沙門、婆羅門來欲言非者,則無此處。
ᅟᅟ是謂,比丘!如來有四無所畏。
ᅟᅟ設有外道[[note0#079|異學]]言:『彼沙門[[note0#080|瞿曇]]有何等之力,有何無畏,自稱無著最尊?』汝等當持此十力往報之。
ᅟᅟ設復外道異學重作是說:『我等亦成就十力。』汝等比丘復當問曰:『汝有何十力?』是時,外道異學則不能報也,遂增其惑,所以然者?我終不見沙門、婆羅門自稱言得四無所畏,除如來者。
ᅟᅟ是故,比丘!當求方便,成十力、四無所畏。
ᅟᅟ如是,比丘!當作是學。」
ᅟᅟ爾時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
# nikaya
## 中部12經/獅子吼大經
(獅子吼品)(莊春江譯)
ᅟᅟ[[note0#001|被我這麼聽聞]]:
ᅟᅟ[[note0#002|有一次]],[[note0#012|世尊]]住在毘舍離城外西方叢林中。
ᅟᅟ……(以下編譯者刪略)
ᅟᅟ舍利弗!又,如來有這十如來力,具備該力,如來自稱為[[note6#684|最上位]],在群眾中吼獅子吼,使[[note3#309|梵輪]]轉起,哪十個?
ᅟᅟ舍利弗!這裡,如來如實知道可能為可能與[[note6#683|不可能為不可能]],舍利弗!凡如來如實知道可能為可能與不可能為不可能,舍利弗!這是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來從道理與原因如實知道過去、未來、現在業之[[note0#057|受持]]的果報,舍利弗!又,凡如來從道理、從原因如實知道過去、未來、現在業之受持的果報,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來如實知道導向一切處之路,舍利弗!又,凡如來如實知道導向一切處之路,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來如實知道世間許多界、種種界,舍利弗!又,凡如來如實知道世間的許多界、種種界,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來如實知道眾生的種種[[note2#257|志向]]狀態,舍利弗!又,凡如來如實知道眾生的種種志向狀態,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來如實知道其他眾生、其他個人的根之優劣狀態,舍利弗!又,凡如來如實知道其他眾生、其他個人的根之優劣狀態,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來如實知道禪、解脫、定、[[note1#129|等至]]的污染、明淨、出定,舍利弗!又,凡如來如實知道禪、解脫、定、等至的污染、明淨、出定,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來回憶(隨念)許多前世住處,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十萬生、許多壞劫、許多成劫、許多[[note4#403|壞成劫]]:『在那裡我是這樣的名、這樣的姓氏、這樣的容色、這樣的食物、這樣的苦樂感受、這樣的壽長,那位從那裡死後我出生在那裡,在那裡我又是這樣的名、這樣的姓氏、這樣的容色、這樣的食物、這樣的苦樂感受、這樣的壽長,那位從那裡死後被再生在這裡。』像這樣,回憶許多[[note5#500|有行相的、有境遇的]]前世住處,舍利弗!又,凡如來回憶許多前世住處,即:一生、二生……(中略)像這樣,回憶許多有行相的、有境遇的前世住處,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生:『確實,這些尊師眾生具備身惡行、具備語惡行、具備意惡行,是對聖者斥責者、邪見者、邪見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生[[note1#109|苦界]]、[[note1#110|惡趣]]、[[note1#111|下界]]、地獄,又或這些尊師眾生具備身善行、具備語善行、具備意善行,是對聖者不斥責者、正見者、正見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生[[note1#112|善趣]]、天界。』像這樣,以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生,舍利弗!又,凡如來以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生:『確實,這些尊師眾生具備身惡行、具備語惡行、具備意惡行,是對聖者斥責者、邪見者、邪見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生苦界、惡趣、下界、地獄,又或這些尊師眾生具備身善行、具備語善行、具備意善行,是對聖者不斥責者、正見者、正見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生善趣、天界。』像這樣,以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ再者,舍利弗!如來以諸[[note1#188|漏]]的滅盡,以證智自作證後,在當生中[[note0#066|進入後住於]]無漏[[note0#016|心解脫]]、[[note5#539|慧解脫]],舍利弗!又,凡如來以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中進入後住於無漏心解脫、慧解脫,舍利弗!這也是如來的如來力,由於該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ舍利弗!如來有這十如來力,具備該力,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。(148)
ᅟᅟ……(以下編譯者刪略)
ᅟᅟ舍利弗!如來有這四無畏,具備該無畏,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起,哪四個?
ᅟᅟ舍利弗!我不見這個跡象(相):『在那裡,沙門,或婆羅門,或天,或魔,或梵,或世間中任何人將如法地斥責我:「自稱為遍正覺者的你這些法未被[[note0#075|現正覺]]。」』舍利弗!不見這個跡象的我住於到達安穩的、到達不害怕的、[[note3#379|到達無畏的]]。
ᅟᅟ舍利弗!我不見這個跡象:『在那裡,沙門,或婆羅門,或天,或魔,或梵,或世間中任何者將如法地斥責我:「自稱為諸漏已滅盡者的你這些漏未被滅盡。」』舍利弗!不見這個跡象的我住於到達安穩的、到達不害怕的、到達無畏的。
ᅟᅟ舍利弗!我不見這個跡象:『在那裡,沙門,或婆羅門,或天,或魔,或梵,或世間中任何者將如法地斥責我:「又凡被你說諸障礙法,那些不足以成為從事者的障礙。」』舍利弗!不見這個跡象的我住於到達安穩的、到達不害怕的、到達無畏的。
ᅟᅟ舍利弗!我不見這個跡象:『在那裡,沙門,或婆羅門,或天,或魔,或梵,或世間中任何者將如法地斥責我:「又凡為了那個目的教導法,它不引導那樣的行為者苦的完全滅盡。」』舍利弗!不見這個跡象的我住於到達安穩的、到達不害怕的、到達無畏的。\[[AN4.8](AN0590)]
ᅟᅟ舍利弗!如來有這四無畏,具備該無畏,如來自稱為最上位,在群眾中吼獅子吼,使梵輪轉起。
ᅟᅟ……(以下編譯者刪略)
# pali
## 巴利語經文
(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
[MN.12](MN012)/(2) Mahāsīhanādasuttaṃ
ᅟᅟ 146. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati bahinagare aparapure vanasaṇḍe.
ᅟᅟ……(以下編譯者刪略)
ᅟᅟ 148. “Dasa kho panimāni, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni dasa?
ᅟᅟ “Idha, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe– ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti– ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti– ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ “Imāni kho, sāriputta, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ……(以下編譯者刪略)
ᅟᅟ 150. “Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni cattāri?
ᅟᅟ “‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
ᅟᅟ “‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
ᅟᅟ “‘Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
ᅟᅟ “‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatī’ti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
ᅟᅟ “Imāni kho, sāriputta, cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
ᅟᅟ……(以下編譯者刪略)
# comp