<title>[AN4.61](AN0643)</title> # north ([AN4.61](AN0643) ) # nikaya (7) 2.有收獲行為品 ## 增支部4集61經/有收獲行為經 (莊春江譯) ᅟᅟ那時,[[note1#103|屋主]]給孤獨去見世尊。抵達後,向世尊[[note0#046|問訊]]後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的屋主給孤獨說這個: ᅟᅟ「屋主!有這世間中想要的、喜愛的、合意的、難得的四法,哪四個?『願我的財富如法地生起。』這是世間中想要的、喜愛的、合意的、難得的第一法。 ᅟᅟ如法地得到財富後,『願名聲對我,連同親族、連同[[note1#108|和尚]]到來。』這是世間中想要的、喜愛的、合意的、難得的第二法。 ᅟᅟ如法地得到財富後,連同親族、連同和尚得到名聲後,『願我長久地活命,願我保持長壽。』這是世間中想要的、喜愛的、合意的、難得的第三法。 ᅟᅟ如法地得到財富後,連同親族、連同和尚得到名聲後,長久地活命後,保持長壽後,『願我以身體的崩解,死後往生[[note1#112|善趣]]、天界。』這是世間中想要的、喜愛的、合意的、難得的第四法。屋主!這是世間中想要的、喜愛的、合意的、難得的四法 ᅟᅟ屋主!有四法轉起世間中想要的、喜愛的、合意的、難得四法的得到,哪四個?信具足、戒具足、施捨具足、慧具足。 ᅟᅟ屋主!而怎樣是信具足?屋主!這裡,[[note0#024|聖弟子]]是有信者,相信如來的[[note1#185|覺]]:『像這樣,那位[[note0#012|世尊]]是[[note0#005|阿羅漢]]、遍正覺者、[[note0#007|明行具足者]]、[[note0#008|善逝]]、[[note0#009|世間知者]]、[[note0#010|應該被調御人的無上調御者]]、[[note0#011|天-人們的大師]]、[[note0#003|佛陀]]、世尊。』屋主!這被稱為信具足。 ᅟᅟ屋主!而怎樣是戒具足?屋主!這裡,聖弟子是離殺生者……(中略)離榖酒、果酒、[[note1#107|酒放逸處]]者,屋主!這被稱為戒具足。 ᅟᅟ屋主!而怎樣是施捨具足?屋主!這裡,聖弟子以離慳垢之心住於在家,是[[note3#348|自由施捨者]],以親手施與的,樂於棄捨的,回應乞求,[[note3#349|樂於布施物均分者]],屋主!這被稱為施捨具足。 ᅟᅟ屋主!而怎樣是慧具足?屋主!以被[[note4#435|貪婪]]、[[note9#957|不正貪]]征服的心住者做不應該被作的,使應該被作的錯過。做不應該被作的者,使應該被作的錯過者從名聲與安樂離脫。屋主!以被惡意征服的心住者做不應該被作的,使應該被作的錯過。做不應該被作的者,使應該被作的錯過者從名聲與安樂離脫。屋主!以被惛沈睡眠征服的心住者做不應該被作的,使應該被作的錯過。做不應該被作的者,使應該被作的錯過者從名聲與安樂離脫。屋主!以被掉舉後悔征服的心住者做不應該被作的,使應該被作的錯過。做不應該被作的者,使應該被作的錯過者從名聲與安樂離脫。屋主!以被疑惑征服的心住者做不應該被作的,使應該被作的錯過。做不應該被作的者,使應該被作的錯過者從名聲與安樂離脫。 ᅟᅟ屋主!那位聖弟子他:『貪婪、不正貪是心的[[note2#288|隨雜染]]。』像這樣知道後,捨斷貪婪、不正貪之心的隨雜染。『惡意是心的隨雜染。』像這樣知道後,捨斷惡意之心的隨雜染。『惛沈睡眠是心的隨雜染。』像這樣知道後,捨斷惛沈睡眠之心的隨雜染。『掉舉後悔是心的隨雜染。』像這樣知道後,捨斷掉舉後悔之心的隨雜染。『疑惑是心的隨雜染。』像這樣知道後,捨斷疑惑之心的隨雜染。 ᅟᅟ屋主!而當聖弟子的:『貪婪、不正貪是心的隨雜染。』像這樣知道後,貪婪、不正貪之心的隨雜染被捨斷。『惡意是心的隨雜染。』像這樣知道後,惡意之心的隨雜染被捨斷。『惛沈睡眠是心的隨雜染。』像這樣知道後,惛沈睡眠之心的隨雜染被捨斷。『掉舉後悔是心的隨雜染。』像這樣知道後,掉舉後悔之心的隨雜染被捨斷。『疑惑是心的隨雜染。』像這樣知道後,疑惑之心的隨雜染被捨斷。屋主!這被稱為大慧的、廣慧的、看見視野的[^1]、慧具足的聖弟子,屋主!這被稱為慧具足。屋主!這是四法轉起世間中想要的、喜愛的、合意的、難得四法的得到。 ᅟᅟ屋主!那位聖弟子他以奮起與活力所獲得的、以腕力所積聚的、以流汗所得的、如法的、如法所得的財富,成為四個有收獲行為[^2]的作者,哪四個?屋主!這裡,聖弟子以奮起與活力所獲得的、以腕力所積聚的、以流汗所得的、如法的、如法所得的財富使自己快樂、喜悅、適當地保持快樂;使父母快樂、喜悅、適當地保持快樂;使妻兒、奴僕、工人、傭人快樂、喜悅、適當地保持快樂;使朋友、同事快樂、喜悅、適當地保持快樂,這是他的第一個來到合理(處)地、來到得到地、有因地被使用[^3]。 ᅟᅟ再者,屋主!聖弟子以奮起與活力所獲得的、以腕力所積聚的、以流汗所得的、如法的、如法所得的財富,凡是那些災禍:或從火,或從水,或從國王,或從盜賊,或從不可愛的繼承人,在像那樣的諸災禍上轉起防禦,作自己安穩,這是他的第二個來到合理地、來到得到地、有因地被使用。 ᅟᅟ再者,屋主!聖弟子以奮起與活力所獲得的、以腕力所積聚的、以流汗所得的、如法的、如法所得的財富,是五種供品的作者:親族的供品、賓客的供品、祖靈的供品、國王的供品、天神的供品,這是他的第三個來到合理地、來到得到地、有因地被使用。 ᅟᅟ再者,屋主!聖弟子以奮起與活力所獲得的、以腕力所積聚的、以流汗所得的、如法的、如法所得的財富,凡那些[[note0#029|沙門]][[note0#017|婆羅門]]:已離憍慢放逸,在忍耐柔和上已住立,使單獨自己調御,使單獨自己平息,使單獨自己般涅槃,在像這樣的沙門婆羅門們上使高的、導致生天的、安樂果報的、轉起天界的[[note9#953|供養]]建立,這是他的第四個來到合理地、來到得到地、有因地被使用。 ᅟᅟ屋主!那位聖弟子他以奮起與活力所獲得的、以腕力所積聚的、以流汗所得的、如法的、如法所得的財富,這是四種有收獲行為的作者。屋主!凡任何人的財富以這四種有收獲行為以外走到遍盡,屋主!這被稱為財富來到不合理地、來到沒得到地、非因地被使用,屋主!凡任何人的財富以這四種有收獲行為走到遍盡者,屋主!這被稱為財富來到合理地、來到得到地、有因地被使用。」 ᅟᅟ「受用的諸財富已扶養應該被扶養者,在諸災禍上被我越度, ᅟᅟᅟ是突出供養的施與者,又是五種奉獻的作者, ᅟᅟᅟ持戒者們,自我抑制梵行者們的侍奉者。 ᅟᅟᅟ凡財富的利益,居住家的賢智者應該想要, ᅟᅟᅟ我的那個利益已達到,已作的是無後悔的。 ᅟᅟᅟ[[note6#600|不免一死的人]]憶念著這個:在聖者之法上住立的人, ᅟᅟᅟ就在這裡他們稱讚他,死後在天界喜悅。」\[≃[AN5.41](AN0901)] # pali (7) 2. Pattakammavaggo [AN4.61](AN0643)/ 1. Pattakammasuttaṃ ᅟᅟ 61. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca– ᅟᅟ “Cattārome gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame cattāro? Bhogā me uppajjantu sahadhammenāti, ayaṃ paṭhamo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. ᅟᅟ “Bhoge laddhā sahadhammena yaso me āgacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehīti, ayaṃ dutiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. ᅟᅟ “Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvāmi dīghamāyuṃ pālemīti, ayaṃ tatiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. ᅟᅟ “Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvitvā dīghamāyuṃ pāletvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmīti, ayaṃ catuttho dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. Ime kho, gahapati, cattāro dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. ᅟᅟ “Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. ᅟᅟ “Katamā ca, gahapati, saddhāsampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Ayaṃ vuccati, gahapati, saddhāsampadā. ᅟᅟ “Katamā ca, gahapati, sīlasampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṃ vuccati, gahapati, sīlasampadā. ᅟᅟ “Katamā ca, gahapati, cāgasampadā? Idha, gahapati, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Ayaṃ vuccati, gahapati, cāgasampadā. ᅟᅟ “Katamā ca, gahapati, paññāsampadā? Abhijjhāvisamalobhābhibhūtena gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Byāpādābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Thinamiddhābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Uddhaccakukkuccābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. Vicikicchābhibhūtena, gahapati, cetasā viharanto akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti. Akiccaṃ karonto kiccaṃ aparādhento yasā ca sukhā ca dhaṃsati. ᅟᅟ “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti, iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Byāpādo cittassa upakkilesoti, iti viditvā byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Thinamiddhaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Vicikicchā cittassa upakkilesoti, iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. ᅟᅟ “Yato ca kho, gahapati, ariyasāvakassa abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti, iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti. Byāpādo cittassa upakkilesoti, iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti. Thinamiddhaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti. Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesoti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti. Vicikicchā cittassa upakkilesoti, iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno hoti. Ayaṃ vuccati, gahapati, ariyasāvako mahāpañño puthupañño āpātadaso paññāsampanno. Ayaṃ vuccati, gahapati paññāsampadā. Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ ime cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti. ᅟᅟ “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri pattakammāni kattā hoti. Katamāni cattāri? Idha gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Idamassa paṭhamaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. ᅟᅟ “Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato, tathārūpāsu āpadāsu pariyodhāya saṃvattati. Sotthiṃ attānaṃ karoti. Idamassa dutiyaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. ᅟᅟ “Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṃ kattā hoti– ñātibaliṃ, atithibaliṃ, pubbapetabaliṃ, rājabaliṃ, devatābaliṃ. Idamassa tatiyaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. ᅟᅟ “Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ Idamassa catutthaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ. ᅟᅟ “Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi imāni cattāri pattakammāni kattā hoti. Yassa kassaci, gahapati, aññatra imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṃ gacchanti, ime vuccanti, gahapati, bhogā aṭṭhānagatā apattagatā anāyatanaso paribhuttā. Yassa kassaci, gahapati, imehi catūhi pattakammehi bhogā parikkhayaṃ gacchanti, ime vuccanti, gahapati, bhogā ṭhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttā”ti. ᅟᅟ“Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, vitiṇṇā āpadāsu me; ᅟᅟUddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalī katā. ᅟᅟUpaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo. ᅟᅟ“Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ; ᅟᅟSo me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ. ᅟᅟ“Etaṃ anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro; ᅟᅟIdheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Paṭhamaṃ. # comp [^1]: ℃「看見視野的」(āpātadaso, āpāthadaso),菩提比丘長老英譯為「看見範圍者」(one who sees the range)。按:《滿足希求》以「每一個目標(atthaṃ)進入視野(āpāteti, āpātheti)他就看見,即使生起精細目標(sukhumampissa atthajātaṃ)來到視野(āpātaṃ āgacchatiyevāti)」解說。 [^2]: ℃「有收獲行為」(Pattakamma,傳統譯為「適切的行為」或「適業」),菩提比丘長老英譯為「有價值的行為」(Worthy Deeds)。按:《滿足希求》以「相應(上軛)的行為;能相應的行為」(yuttakammāni anucchavikakammāni)解說。 [^3]: ℃「有因地被使用」(āyatanaso paribhuttaṃ),菩提比丘長老英譯為「為了有價值理由而被使用」(used for a worthy cause)。按:āyatana在經文中多數指「處、入處」,如「六(入)處」(saḷāyatana),而水野弘元將anāyatana譯為「非因,無努力」,故這裡將āyatanaso譯為「有因地」,《滿足希求》也以「生起的財物被有理由地受用」(kāraṇeneva paribhuttaṃ bhogajātaṃ hoti)解說。