<title>[AN4.171](AN0753)</title>
# north
([AN4.171](AN0753) )
# nikaya
(18) 3.故思品
## 增支部4集171經/思經
(莊春江譯)
ᅟᅟ「[[note0#031|比丘]]們!在有身體時,身故思之因[^1],自身內的苦樂生起;比丘們!或在有言語時,言語故思之因,自身內的苦樂生起;比丘們!或在有意時,意故思之因,自身內的苦樂生起,就以無明[[note1#180|為緣]]。
ᅟᅟ比丘們!自己造作那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或諸他者造作他的那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或故意者(正知者)造作那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或非故意者造作那個身行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。
ᅟᅟ比丘們!自己造作那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起,比丘們!或諸他者造作他的那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起,比丘們!或故意者造作那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或非故意者造作那個語行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。
ᅟᅟ比丘們!自己造作那個[[note2#230|意行]],以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或諸他者造作他的那個意行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或故意者造作那個意行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。比丘們!或非故意者造作那個意行,以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。
ᅟᅟ比丘們!無明已降落在這些法中。但就以無明的無餘褪去與滅,那個身體不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起;那個言語不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起;那個意不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起……(中略)那個田[^2]不存在……(中略)那個地[^3]不存在……(中略)那個處[^4]不存在;那個事件[^5]不存在:以那個為緣,他的那個自身內的苦樂生起。\[[SN12.25](SN0296)]
ᅟᅟ比丘們!有這四種[[note6#661|自體的得到]],哪四種?比丘們!有自己自體的得到:凡在自己自體的得到上自己故思影響(走入),非他者故思,比丘們!有自己自體的得到:凡在自己自體的得到上他者故思影響,非自己故思,比丘們!有自己自體的得到:凡在自己自體的得到上自己故思與他者故思影響,比丘們!有自己自體的得到:凡在自己自體的得到上既非自己故思也非他者故思影響。」
ᅟᅟ在這麼說時,[[note2#200|尊者]]舍利弗對世尊說這個:「[[note0#045|大德]]!我對這個被世尊簡要地說的義理,這樣詳細地了知:大德!在那裡,凡這個自己自體的得到:凡在自己自體的得到上自己故思影響,非他者故思,自己故思之因,那些眾生有從那個身的死沒;大德!在那裡,凡這個自己自體的得到:凡在自己自體的得到上他者故思影響,非自己故思,他者故思之因,那些眾生有從那個身的死沒;大德!在那裡,凡這個自己自體的得到:凡在自己自體的得到上自己故思與他者故思影響,自己故思與他者故思之因,那些眾生有從那個身的死沒。大德!在那裡,凡這個自己自體的得到:凡在自己自體的得到上既非自己故思也非他者故思影響,哪一種天以那個,應該被看見?」「舍利弗!到達非想非非想的天神們以那個,應該被看見。」
ᅟᅟ「大德!什麼因、什麼[[note1#180|緣]],以那個,這裡某一些從那個身死沒的眾生是返回者、返回此處[輪迴]狀態者呢;大德!什麼因、什麼緣,以那個,這裡某一些從那個身死沒的眾生是[[note2#209|不還者]]、不返回此處[輪迴]狀態者呢?「舍利弗!這裡,某一類人的下分結未被捨斷,他[[note0#042|當生]][[note0#066|進入後住於]][[note5#534|非想非非想處]],他[[note2#295|樂味]]那個、欲求那個,[[note8#879|以及以那個來到幸福]],在那裡,是已住立者、對那個[[note2#257|勝解]]者,對那個多住者、不衰退者,當命終時,往生到達非想非非想的天神們的共住狀態,從那裡死沒的他是返回者、返回此處[輪迴]狀態者。
ᅟᅟ舍利弗!又,這裡,某一類人的下分結已被捨斷,他當生進入後住於非想非非想處,他樂味那個、欲求那個,以及以那個來到幸福,在那裡,是已住立者、對那個勝解者,對那個多住於者、不衰退者,當命終時,往生到達非想非非想的天神們的共住狀態,從那裡死沒的他是不還者、不返回此處[輪迴]狀態者。
ᅟᅟ舍利弗!這是因、這是緣,以那個,這裡某一些從那裡死沒的眾生是返回者、返回此處[輪迴]狀態者;舍利弗!這是因、這是緣,以那個,這裡某一些從那個身死沒的眾生是不還者、不返回此處[輪迴]狀態者。」
# pali
(18) 3. Sañcetaniyavaggo
[AN4.171](AN0753)/ 1. Cetanāsuttaṃ
ᅟᅟ 171. “Kāye vā, bhikkhave, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Vācāya vā, bhikkhave, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Mane vā, bhikkhave, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ avijjāpaccayāva.
ᅟᅟ “Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Pare vāssa taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Asampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
ᅟᅟ “Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; pare vāssa taṃ, bhikkhave vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti; yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; sampajāno vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; asampajāno vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
ᅟᅟ “Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; pare vāssa taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; sampajāno vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; asampajāno vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
ᅟᅟ “Imesu bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitā, avijjāyatveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, sā vācā na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, so mano na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, khettaṃ taṃ na hoti …pe… vatthuṃ taṃ na hoti …pe… āyatanaṃ taṃ na hoti …pe… adhikaraṇaṃ taṃ na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhan”ti.
ᅟᅟ “Cattārome, bhikkhave, attabhāvapaṭilābhā. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati, no attasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe nevattasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Ime kho, bhikkhave, cattāro attabhāvapaṭilābhā”ti.
ᅟᅟ Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca– “imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi– ‘tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati no parasañcetanā, attasañcetanāhetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā, parasañcetanāhetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca, attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ attabhāvapaṭilābho yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā, katame tena devā daṭṭhabbā’”ti? “Nevasaññānāsaññāyatanūpagā, sāriputta, devā tena daṭṭhabbā”ti.
ᅟᅟ “Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṃ? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti? “Idha, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ.
ᅟᅟ “Idha pana, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ.
ᅟᅟ “Ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṃ. Ayaṃ pana, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti. Paṭhamaṃ.
# comp
[^1]: ℃「身故思之因」(kāyasañcetanāhetu),菩提比丘長老英譯為「因為身體的意志」(because of bodily volition)。
[^2]: ℃「田」(khetta),菩提比丘長老英譯為「土地;舞台」(field)。按:《顯揚真義》等以「生長義」(viruhanaṭṭhena, [SN12.25](SN0296)/[AN4.171](AN0753))解說。
[^3]: ℃「地」(vatthu),菩提比丘長老英譯為「位置;地基」(site)。按:《顯揚真義》等以「建立義」(patiṭṭhānaṭṭhena, [SN12.25](SN0296)/[AN4.171](AN0753))解說
[^4]: ℃「處」(āyatana,另譯為「入處」),菩提比丘長老英譯為「基地」(the base)。按:《顯揚真義》等以「緣義」(paccayaṭṭhena, [SN12.25](SN0296)/[AN4.171](AN0753))解說。
[^5]: ℃「事件」(adhikaraṇa,另有「問題、爭論、訴訟、控告」等義),菩提比丘長老英譯為「基礎」(foundation)。按:《顯揚真義》等以「原因義」(kāraṇaṭṭhena, [SN12.25](SN0296)/[AN4.171](AN0753))解說。
[^6]: ℃「身」(kāyā),菩提比丘長老英譯為「群;集團」(group)。按:《滿足希求》說,戲樂過失的天神們(khiḍḍāpadosikā devā)自己故思之因死沒,因為當祂們在歡喜林、美麗的葛蔓林、三色花林等處具備天的喜樂自娛時,忘失在飲食上的念,祂們以營養中斷,如在陽光下被捨棄的花鬘那樣。意過失的天神們(Manopadosikā devā)他者故思之因死沒,祂們是四大王天的天神,因行車不順眼互相憤怒而死(大意),人自己故思與他者思之因死沒,人發怒後以自盡或他人殺害(大意)。