<title>長阿含27經</title>
# north
〖agama〗北傳:長阿含27經, 增壹阿含43品7經, 摩訶僧祇律〖nikaya〗南傳:長部2經〖subject1〗關涉主題:(略)
# agama
## 長阿含27經/沙門果經
(第三分)(莊春江標點)
ᅟᅟ[[note0#001|如是我聞]]:
ᅟᅟ[[note0#002|一時]],[[note0#003|佛]]在羅閱祇耆舊童子菴婆園中,與大比丘眾千二百五十人俱。
ᅟᅟ爾時,王阿闍世韋提希子以十五日月滿時,命一夫人而告之曰:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,當何所為作?」
ᅟᅟ夫人白王言:
ᅟᅟ「今十五日夜月滿時,與晝無異,宜沐髮澡浴,與諸婇女五欲自娛。」
ᅟᅟ時,王又命第一太子優耶婆陀而告之曰:
ᅟᅟ「今夜月十五日月滿時,與晝無異,當何所施作?」
ᅟᅟ太子白王言:
ᅟᅟ「今夜十五日月滿時,與晝無異,宜集四兵,與共謀議伐於邊逆,然後還此共相娛樂。」
ᅟᅟ時,王又命勇健大將而告之曰:
ᅟᅟ「今十五日月滿時,其夜清明,與晝無異,當何所為作?」
ᅟᅟ大將白言:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,宜集四兵,案{所}[行?]天下,知有逆順。」
ᅟᅟ時,王又命雨舍[[note0#017|婆羅門]]而告之曰:
ᅟᅟ「今十五日月滿時,其夜清明,與晝無異,當詣何等[[note0#029|沙門]]、婆羅門所能開悟我心?」
ᅟᅟ時,雨舍白言:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,有不蘭迦葉於大眾中而為導首,多有知識,名稱遠聞,猶如大海多所容受,眾所供養,大王!宜往詣彼[[note0#046|問訊]],王若見者,心或開悟。」
ᅟᅟ王又命雨舍弟須尼陀而告之曰:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,宜詣何等沙門、婆羅門所能開悟我心?」
ᅟᅟ須尼陀白言:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,有末伽梨瞿舍利於大眾中而為導首,多有知識,名稱遠聞,猶如大海無不容受,眾所供養,大王!宜往詣彼問訊,王若見者,心或開悟。」
ᅟᅟ王又命典作大臣而告之曰:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,當詣何等沙門、婆羅門所能開悟我心?」
ᅟᅟ典作大臣白言:
ᅟᅟ「有阿耆多翅舍欽婆羅於大眾中而為導首,多有知識,名稱遠聞,猶如大海無不容受,眾所供養,大王!宜往詣彼問訊,王若見者,心或開悟。」
ᅟᅟ王又命伽羅守門將而告之曰:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,當詣何等沙門、婆羅門所能開悟我心?」
ᅟᅟ伽羅守門將白言:
ᅟᅟ「有婆浮陀伽旃那於大眾中而為導首,多有知識,名稱遠聞,猶如大海無不容受,眾所供養,大王!宜往詣彼問訊,王若見者,心或開悟。」
ᅟᅟ王又命優陀夷漫提子而告之曰:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,當詣何等沙門、婆羅門所能開悟我心?」
ᅟᅟ優陀夷白言:
ᅟᅟ「有散若夷毘羅梨沸於大眾中而為導首,多所知識,名稱遠聞,猶如大海無不容受,眾所供養,大王!宜往詣彼問訊,王若見者,心或開悟。」
ᅟᅟ王又命弟無畏而告之曰:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,當詣何{第}[等?]沙門、婆羅門所能開悟我心?」
ᅟᅟ弟無畏白言:
ᅟᅟ「有尼乾子於大眾中而為導首,多所知識,名稱遠聞,猶如大海無不容受,眾所供養,大王!宜往詣彼問訊,王若見者,心或開悟。」
ᅟᅟ王又命壽命童子而告之曰:
ᅟᅟ「今夜清明,與晝無異,當詣何等沙門、婆羅門所[能]開悟我心?」
ᅟᅟ壽命童子白言:
ᅟᅟ「有佛、[[note0#012|世尊]]今在我菴婆園中,大王!宜往詣彼問訊,王若見者,心必開悟。」
ᅟᅟ王勑壽命言:
ᅟᅟ「嚴我所乘寶象及餘五百白象。」
ᅟᅟ耆舊受教,即嚴王象及五百象訖,白王言:
ᅟᅟ「嚴駕已備,唯願[[note0#084|知時]]。」
ᅟᅟ阿闍世王自乘寶象,使五百夫人乘五百牝象,手各執炬,現王威嚴,出羅閱祇,欲詣佛所。
ᅟᅟ小行進路,告壽命曰:
ᅟᅟ「汝今誑我,陷固於我,引我大眾欲與冤家。」
ᅟᅟ壽命白言:
ᅟᅟ「大王!我不敢欺王,不敢陷固,引王大眾以與冤家,王但前進,必獲福慶。」
ᅟᅟ時,王小復前進,告壽命言:
ᅟᅟ「汝欺誑我,陷固於我,欲引我眾持與冤家。」如是再三。「所以者何?彼有大眾千二百五十人,寂然無聲,將有謀也。」
ᅟᅟ壽命復再三白言:
ᅟᅟ「大王!我不敢欺誑陷固,引王大眾持與冤家,王但前進,必獲福慶,所以者何?彼[[note3#328|沙門法]]常樂閑靜,是以無聲,王但前進,園林已現。」
ᅟᅟ阿闍世王到園門,下象、解劍、退蓋,去五威儀,步入園門,告壽命曰:
ᅟᅟ「今佛、世尊為在何所?」
ᅟᅟ壽命報言:
ᅟᅟ「大王!今佛在高堂上,前有明燈,世尊處師子座,南面而坐,王小前進,自見世尊。」
ᅟᅟ爾時,阿闍世王往詣講堂所,於外洗足,然後上堂,默然四顧,生歡喜心,口自發言:
ᅟᅟ「今,諸沙門寂然靜默,[[note1#178|止觀]]具足,願使我太子優婆耶亦止觀成就,與此無異。」
ᅟᅟ爾時,世尊告阿闍世王曰:
ᅟᅟ「汝念子故,口自發言:『願使太子優婆耶亦止觀成就,與此無異。』汝可前坐。」
ᅟᅟ時,阿闍世王即前頭面[[note0#040|禮佛足]],於一面坐,而白佛言:
ᅟᅟ「今欲有所問,若有閑暇,乃敢請問。」
ᅟᅟ佛言:
ᅟᅟ「大王!欲有問者,便可問也。」
ᅟᅟ阿闍世王白佛言:
ᅟᅟ「世尊!如今人乘象、馬車,習刀、{牟}[矛]、劍、弓矢、兵仗、戰鬪之法,王子、力士、大力士、僮使、皮師、剃髮師、織鬘師、車師、瓦師、竹師、葦師,皆以種種伎術以自存生,自恣娛樂,父母、妻子、奴僕、僮使共相娛樂,如此營生,現有果報,今諸沙門現在所修,現得[^1]果報不?」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「汝頗曾詣諸沙門、婆羅門所問如此義不?」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「我曾詣沙門、婆羅門所問如是義。我念一時至不蘭迦葉所,問言:『如人乘象、馬車,習於兵法,乃至種種營生,現有果報,今此眾現在修道,現得果報不?』彼不蘭迦葉報我言:『王若自作,[[note7#791|若教人作]],[[note7#792|{研}[斫?]伐殘害]],[[note7#793|煮{灸}[炙?]切割]],惱亂眾生,愁憂啼哭,殺生、偷盜,[[note1#105|婬逸]]、[[note1#106|妄語]],[[note7#794|踰牆劫奪]],放火焚燒,[[note9#988|斷道為惡]],大王!行如此事,非為惡也。大王!若以利劍臠割一切眾生,以為肉聚,彌滿世間,此非為惡,亦無罪報。於恒水南[岸]臠割眾生,亦無有惡報。於恒水北岸為大施會,施一切眾,利人、[[note4#414|等利]],亦無福報。』」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「猶如有人問瓜報李,問李報瓜,彼亦如是,我問現得報不?而彼答{彼}[我?]無罪福報,我即自念言:『我是[[note1#151|剎利王水澆頭種]],無緣殺出家人,繫縛驅遣。』時,我懷忿結心,作此念已,即便捨去。」
ᅟᅟ又白佛言:
ᅟᅟ「我於一時至末伽梨拘舍梨所,問言:『如今人乘象、馬車,習於兵法,乃至種種營生,皆現有果報,今者此眾現在修道,現得報不?』彼報我言:『大王!無施、無與,無祭祀法,亦無善惡,無善惡報,無有今世,亦無後世,無父、無母,無天、無化、無眾生,世無沙門、婆羅門[[note4#441|平等行]]者,亦無今世、後世,自身作證,布現他人,諸言有者,皆是虛妄。』世尊!猶如有人問瓜報李,問李報瓜。彼亦如是,我問現得報不?彼乃以無義答。我即自念言:『我是剎利王水澆頭種,無緣殺出家人,繫縛驅遣。』時,我懷忿結心,作此念已,即便捨去。」
ᅟᅟ又白佛言:
ᅟᅟ「我於一時至阿夷陀翅舍欽婆羅所,問言:『大德!如人乘象、馬車,習於兵法,乃至種種營生,皆現有果報,今者此眾現在修道,現得報不?』彼報我言:『受[[note6#646|四大]]人取命終者,地大還歸地,水還歸水,火還歸火,風還歸風,皆悉壞敗,諸根歸空,若人死時,牀輿舉身置於塚間,火燒其骨如鴿色,或變為灰土,若愚、若智取命終者,皆悉壞敗,為斷滅法。』世尊!猶如有人問李瓜報[,問瓜李報],彼亦如是,我問現得報不?而彼答我以斷滅。我即念言:『我是剎利王水澆頭種,無緣殺出家人,繫縛驅遣。』時,我懷忿結心,作此念已,即便捨去。」
ᅟᅟ又白佛言:
ᅟᅟ「我昔一時至{彼}[波]浮陀伽旃延所,問言:『大德!如人乘象、馬車,習於兵法,乃至種種營生,皆現有果報,今者此眾現在修道,[現]得報不?』彼答我言:『大王!無力、無精進,人無力、無方便,無因無緣眾生染著,無因無緣眾生清淨,[[note1#164|一切眾生有命之類]]皆悉無力,不得自在,無有冤讐,[[note9#960|定在數中]],於此[[note8#899|六生]]中受諸苦樂。』猶如問李瓜報,問瓜李報,彼亦如是,我問現得報不?彼已無力答我。我即自念言:『我是剎利王水澆頭種,無緣殺出家人,繫縛驅遣。』時,我懷忿結心,作此念已,即便捨去。」
ᅟᅟ又白佛言:
ᅟᅟ「我昔一時至散若毘羅梨子所,問言:『大德!如人乘象、馬車,習於兵法,乃至種種營生,皆現有果報,今者此眾現在修道,現得報不?』彼答我言:『大王!現有沙門果報,問如是,答此事如是,此事實,此事異,此事非異非不異。大王!現無沙門果報,問如是,答此事如是,此事實,此事異,此事非異非不異。大王!現有無沙門果報,問如是,答此事如是,此事實,此事異,此事非異非不異。大王!現非有非無沙門果報,問如是,答此事如是,此事實,此事異,此事非異非不異。』世尊!猶如人問李瓜報,問瓜李報,彼亦如是,我問現得報不?而彼異論答我。我即自念言:『我是剎利王水澆頭種,無緣殺出家人,繫縛驅遣。』時,我懷忿結心,作是念已,即便捨去。」
ᅟᅟ又白佛言:
ᅟᅟ「我昔一時至尼乾子所,問言:『大德!猶如人乘象、馬車,乃至種種營生,現有果報,今者此眾現在修道,現得報不?』彼報我言:『大王!我是一切智、一切見人,盡知無餘,若行,若住、坐、臥,覺{悟}[寤]無餘,智常現在前。』世尊!猶如人問李瓜報,問瓜李報,彼亦如是,我問現得報不?而彼答我以一切智。我即自念言:『我是剎利王水澆頭種,無緣殺出家人,繫縛驅遣。』時,我懷忿結心,作此念已,即便捨去。
ᅟᅟ是故,世尊!今我來此問如是義,如人乘象、馬車,習於兵法,乃至種種營生,皆現有果報,今者沙門現在修道,現得報不?」
ᅟᅟ佛告阿闍世王曰:
ᅟᅟ「我今還問王,隨意所答。云何?大王!王家僮使、內外作人,皆見王於十五日月滿時沐髮澡浴,在高殿上與諸婇女共相娛樂,作此念言:『咄哉!行之果報乃至是乎?此王阿闍世以十五日月滿時沐髮澡浴,於高殿上與諸婇女五欲自娛,誰能知此乃是行報者?』彼於後時,剃除鬚髮,服[[note3#339|三法衣]],出家修道,行平等法。云何?大王!大王遙見此人來,寧復起念言:『是我僕使不耶?』」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「不也。世尊!若見彼來,當起迎請坐。」
ᅟᅟ佛言:「此豈非沙門現得報耶?」
ᅟᅟ王言:
ᅟᅟ「如是,世尊!此是現得沙門報也。」
ᅟᅟ「復次,大王!若王界內寄居客人食王廩賜,見王於十五日月滿時,沐髮澡浴,於高殿上與諸婇女五欲自娛,彼作是念:『咄哉!彼行之報乃如是耶?誰能知此乃是行報者?』彼於後時,剃除鬚髮,服三法衣,出家修道,行平等法。云何?大王!大王若遙見此人來,寧復起念言:『是我客民,食我廩賜耶?』」
ᅟᅟ王言:
ᅟᅟ「不也,若我見其遠來,當起迎禮敬,問訊請坐。」
ᅟᅟ「云何?大王!此非沙門現得果報耶?」
ᅟᅟ王言:「如是,現得沙門報也。」
ᅟᅟ「復次,大王![[note0#004|如來]]、[[note0#005|至真]]、[[note0#006|等正覺]]出現於世,入我法者,乃至[[note1#133|三明]]滅諸闇冥,生大智明,所謂[[note4#437|漏盡智]]證,所以者何?斯由精勤,專念不忘,樂獨閑靜,不放逸故,云何?大王!此非沙門現在果報也?」
ᅟᅟ王報言:
ᅟᅟ「如是,世尊!實是沙門現在果報。」
ᅟᅟ爾時,阿闍世王即從{坐}[座]起,頭面禮佛足,白佛言:
ᅟᅟ「唯願世尊受我悔過,我為狂愚癡冥無識,我父摩竭瓶沙王以法治化,無有偏枉,而我迷惑五欲,實害父王,唯願世尊加哀慈愍,受我悔過。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「汝愚冥無識,但自悔過,汝迷於五欲乃害父王,今於賢聖法中能悔過者,即自[[note0#050|饒益]],吾愍汝故,受汝悔過。」
ᅟᅟ爾時,阿闍世王禮世尊足已,還一面坐,佛為說法,[[note0#086|示、教、利、喜]]。王聞佛教已,即白佛言:
ᅟᅟ「我今[[note2#284|歸依]]佛,歸依法,[[note0#065|歸依僧]],聽我於正法中為[[note0#098|優婆塞]],自今已後,[[note0#064|盡形壽]]不殺、不盜、不婬、不欺、不飲酒,唯願世尊及諸大眾明受我請。」
ᅟᅟ爾時,世尊默然許可。
ᅟᅟ時,王見佛默然受請已,即起禮佛,遶三匝而還。
ᅟᅟ其去未久,佛告諸比丘言:
ᅟᅟ「此阿闍世王過罪損減,已拔重咎。若阿闍世王不殺父者,即當於此{坐}[座]上得[[note0#062|法眼淨]],而阿闍世王今自悔過,罪咎損減,已拔重咎。」
ᅟᅟ時,阿闍世王至於中路,告壽命童子言:
ᅟᅟ「[[note0#044|善哉]]!善哉!汝今於我多所饒益,汝先稱說如來,指授開發,然後將我詣世尊所,得蒙開悟,深識汝恩,終不遺忘。」
ᅟᅟ時,王還宮辦諸餚饍種種飲食,明日時到,唯聖知時。
ᅟᅟ爾時,世尊著衣持鉢,與眾弟子千二百五十人俱往詣王宮,就座而坐。時,王手自斟酌,供佛及僧,食訖去鉢,行澡水畢,禮世尊足,白言:
ᅟᅟ「我今再三悔過,我為狂愚癡冥無識,我父摩竭瓶沙王以法治化,無有偏抂,而我迷於五欲,實害父王,唯願世尊加哀慈愍,受我悔過。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「汝愚冥無識,迷於五欲乃害父王,今於賢聖法中能悔過者即自饒益,吾今愍汝,受汝悔過。」
ᅟᅟ時,王禮佛足已,取一小座於佛前坐,佛為說法,示、教、利、喜。王聞佛教已,又白佛言:
ᅟᅟ「我今再三歸依佛,歸依法,歸依僧,唯願聽我於正法中為優婆塞,自今已後,盡形壽不殺、不盜、不婬、不欺、不飲酒。」
ᅟᅟ爾時,世尊為阿闍世王說法,示、教、利、喜已,從{坐}[座]起而去。
ᅟᅟ爾時,阿闍世王及壽命童子聞佛所說,歡喜奉行。
## 增壹阿含43品7經[佛光本386經/8法]
(馬血天子問八政品)(莊春江標點)
ᅟᅟ[[note0#001|聞如是]]:
ᅟᅟ[[note0#002|一時]],[[note0#003|佛]]在羅閱城耆婆伽梨園中,與千二百五十弟子俱,盡是[[note0#005|阿羅漢]],諸[[note1#188|漏]]已盡,六通清徹,唯除一人,阿難[[note0#031|比丘]]也。
ᅟᅟ爾時,王阿闍世七月十五日[[note3#344|受歲]]時,夜半明星出現,告月光夫人曰:
ᅟᅟ「今十五日月盛滿,極為清明,當應施行何事?」
ᅟᅟ夫人報曰:
ᅟᅟ「今十五日說戒之日,應當作倡伎樂,五欲自娛樂。」
ᅟᅟ時,王聞此語已,不入其懷。王復告優陀耶太子曰:
ᅟᅟ「今夜極清明,應作何事?」
ᅟᅟ優陀耶太子白王言:
ᅟᅟ「如今夜半極清明,應集四種之兵,諸外敵異國不靡伏者,當往攻伐。」
ᅟᅟ是時,王阿闍世聞此語已,亦復不入其意。復語無畏太子曰:
ᅟᅟ「如今極清明之夜,應何所施行?」
ᅟᅟ無畏王子報曰:
ᅟᅟ「今不蘭迦葉明諸算數,兼知天文地理,眾人所宗仰,可往至彼問此疑難,彼人當與尊說極妙之理,永無留滯。」
ᅟᅟ時,王聞此語已,亦不入其意。復語須尼摩大臣曰:
ᅟᅟ「如今之夜極為清明,應何所施行?」
ᅟᅟ須尼摩白王言:
ᅟᅟ「如今夜半極為清明,然阿夷耑近在不遠,多所曉了,唯願大王往問其宜。」
ᅟᅟ王聞此語已,亦復不入其意。復告婆沙[[note0#017|婆羅門]]曰:
ᅟᅟ「如今夜半極為清明,應何所施行?」
ᅟᅟ婆羅門報曰:
ᅟᅟ「如今十五日極為清明,然有瞿耶樓近在不遠,唯願大王往問其義。」
ᅟᅟ時,王聞此語已,復不合其意。復語摩特梵志曰:
ᅟᅟ「如今夜半極為清明,應作何事?」
ᅟᅟ梵志報曰:
ᅟᅟ「大王當知,{彼}[波]休迦旃近在不遠,唯願大王往問其情。」
ᅟᅟ王聞此語已,復不合其意。復告索摩典兵師曰:
ᅟᅟ「如今夜半極為清明,應何所施行?」
ᅟᅟ索摩報曰:
ᅟᅟ「先畢盧持近在不遠,明諸算術,可往問其義。」
ᅟᅟ王聞此言已,亦不合其意。復告最勝大臣曰:
ᅟᅟ「如今十五日極為清明,應何所施行?」
ᅟᅟ最勝白王言:
ᅟᅟ「今有尼揵子,博覽諸經,師中最上,唯願大王往問其義。」
ᅟᅟ王聞此語已,不合其意。復作是思惟:
ᅟᅟ「此諸人等,斯是愚惑,不別真偽,無有巧便。」
ᅟᅟ爾時,耆婆伽王子在王左側,王顧語耆婆伽曰:
ᅟᅟ「如今夜半極為清明,應何所施行?」
ᅟᅟ是時,耆婆伽即前長跪,而白王言:
ᅟᅟ「今[[note0#004|如來]]近在不遠,遊貧聚園中,將千二百五十弟子,唯願大王往問其義,然彼如來為明為光,亦無疑滯,知三世事,靡不貫博,自當與王演說其事,王所有狐疑,㸌然自悟。」
ᅟᅟ是時,王阿闍世聞耆婆伽語已,歡喜踊躍,善心生焉,即歎耆婆伽曰:
ᅟᅟ「[[note0#044|善哉]]!善哉!王子!快說斯言,所以然者,我今身心極為熾然,又復無故取父王殺,我恒[[note0#051|長夜]]作是念:『誰堪任悟我心意者?』今耆婆伽向所說者,正入我意,甚奇!甚特!聞如來音響,㸌然大悟。」
ᅟᅟ時,王向耆婆伽便說此偈:
ᅟᅟ「今日極清明,心意不得悟,汝等人人說,應往問誰義。
ᅟᅟᅟ不蘭阿夷耑,尼揵梵弟子,斯等不可依,不能有所濟。
ᅟᅟᅟ今日極清明,月滿無瑕穢,今問耆婆伽,應往問誰義。」
ᅟᅟ是時,耆婆伽復以偈報王曰:
ᅟᅟ「聞其柔軟音,得脫[[note9#991|摩竭魚]],唯願時詣佛,永處無畏境。」
ᅟᅟ時,王復以偈報曰:
ᅟᅟ「我昔所施行,於佛無益事,害彼真佛子,名曰頻婆娑。
ᅟᅟᅟ今極懷羞恥,無顏見世尊,汝今云何說,使吾往見之?」
ᅟᅟ是時,耆婆伽復以偈報王曰:
ᅟᅟ「諸佛無彼此,諸結永已除,平等無二心,此是佛法義。
ᅟᅟᅟ設以栴檀香,以塗右手者,執刀斷左手,心不起增減。
ᅟᅟᅟ如愍羅云子,一息更無二,持心向提婆,怨親無有異。
ᅟᅟᅟ唯願大王屈,往覲如來顏,當斷其狐疑,勿足有留滯。」
ᅟᅟ是時,王阿闍世告耆婆伽王子曰:
ᅟᅟ「汝今速嚴駕五百牙象,五百[[note6#657|牸]]象,然五百燈。」
ᅟᅟ耆婆伽對曰:「如是,大王!」
ᅟᅟ是時,耆婆伽王子即時嚴駕千象,及然五百燈,前白王言:
ᅟᅟ「嚴駕已辦,王[[note0#084|知是時]]。」
ᅟᅟ爾時,王阿闍世將諸營從,往詣梨園中,中路便懷恐怖,[[note1#152|衣毛皆竪]],還顧謂耆婆伽王子曰:
ᅟᅟ「吾今將非為汝所誤乎?將非持吾與怨家耶?」
ᅟᅟ耆婆伽白王:
ᅟᅟ「實無此理,唯願大王小復前進,今如來去此不遠。」
ᅟᅟ時,王阿闍世意猶懷恐,重告耆婆伽曰:
ᅟᅟ「將非為汝所惑,又聞如來將千二百五十弟子,今不聞其聲?」
ᅟᅟ耆婆伽報曰:
ᅟᅟ「如來弟子恒入[[note1#182|三昧]],無有亂想,唯願大王小復前進。」
ᅟᅟ阿闍世王即下車,步入門至講堂前,默然而立,觀察諸聖眾,還顧謂耆婆伽曰:「如來今在何處?」
ᅟᅟ爾時,一切聖眾盡入炎光三昧,照彼講堂,靡不周遍。
ᅟᅟ是時,耆婆伽即時長跪,伸右手指示如來言:
ᅟᅟ「此是如來,最在中央,如日披雲。」
ᅟᅟ是時,王阿闍世語耆婆伽曰:
ᅟᅟ「甚奇!甚特!今此聖眾心定乃爾,復以何緣有此光明?」
ᅟᅟ耆婆伽白王:「三昧之力故放光明耳。」
ᅟᅟ王復告曰:
ᅟᅟ「如我今日觀察聖眾,極為寂然,使我優陀耶太子亦當如是寂然無為。」
ᅟᅟ時,王阿闍世[[note3#377|叉手]],自稱說曰:
ᅟᅟ「唯願世尊當見觀察。」
ᅟᅟ世尊告曰:「[[note1#132|善來]]!大王!」
ᅟᅟ王聞如來音響,極懷歡喜,如來乃見稱說王號。
ᅟᅟ時,王阿闍世即至佛所,[[note0#040|五體投地]],以兩手著如來足上,而自稱說:
ᅟᅟ「唯願世尊當見垂愍,受其悔過。父王無罪而取害之,唯願受悔,後更不犯,自改往修來。」
ᅟᅟ世尊告曰:
ᅟᅟ「今正是時,宜時悔過,無令有失。夫人處世,有過能自改者,斯名上人,於我法中極為廣大,宜時懺悔。」
ᅟᅟ是時,王禮如來足已,住一面坐。
ᅟᅟ時王白佛言:
ᅟᅟ「唯願欲有所問,如來聽者,乃敢問耳。」
ᅟᅟ佛告王曰:「有疑難者,宜時問之。」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「於[[note0#042|現世]]造福,得受現[^1]報不乎?」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「古昔已來頗以此義,曾問人乎?」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「我昔曾以此義而問他人,[亦問]不蘭迦葉:『云何,不蘭迦葉!現世作福得受現報乎?』不蘭迦葉報我言:『無福、無施,無今世、後世善惡之報,世無阿羅漢[[note4#441|等成就]]者。』當我爾時問此受果之報,彼報曰:『無也。』如有人問以瓜義,報以㮈理,今此迦葉亦復如是。時,我作是念:『此梵志已不解義,豪族王種所問之義,此人方便引餘事報。』時,我,世尊!我即欲斷其頭,即不受其語,尋發遣之。
ᅟᅟ時,我復至阿夷耑所而問此義,阿夷耑報我言:『若於江左殺害眾生,作罪無量,亦無有罪,亦無惡果之報。』時我,世尊!復作是念:『我今問現世受報之義,此人乃持殺害報吾,猶如有人問梨之義,以㮈報之。』即捨之去。
ᅟᅟ復至瞿耶樓所而問此義,彼人報我曰:『於江右邊造諸功德,不可稱計,於中亦無善之報。』我爾時復作是念:『吾今所問義者,竟不報其理。』復捨之去。
ᅟᅟ復往至{彼}[波]休迦栴所而問斯義,彼人報曰:『唯有一人出世,一人死,一人往返受其苦樂。』時,我復作是念:『我今所問現世之報,乃將生死來相答。』復捨之去。
ᅟᅟ往問先毘盧持如此之義,彼人報我言:『過去者{以}[已]滅,更不復生,當來未至,亦復不有,現在不住,住者即變易。』時,我復作是念:『我今所問現世之報,乃持三世相酬,此非正理。』即復捨去。
ᅟᅟ至尼揵子所而問此義:『云何,尼揵子!頗有現世作福得受現世報也?』彼報我言:『無因無緣眾生結縛,亦無有因、亦無有緣眾生著結縛,無因無緣眾生清淨。』時,我復作是念:『此梵志等斯是愚惑,不別真{為}[偽],猶盲無目,所問之義,竟不相報,如似弄[[note2#278|轉輪聖王]]種。』尋復捨之去。今我,世尊!故問其義,現世作福現受報也?唯願世尊演說其義。」
ᅟᅟ爾時,世尊告曰:
ᅟᅟ「大王!我今問汝義,隨所樂報之。大王!頗有典酒、厨宰賞護物左右使人乎?」
ᅟᅟ王白佛言:「唯然,有之。」
ᅟᅟ「設彼使人執勞經久,復當賞遺不乎?」
ᅟᅟ王白佛言:「隨功敘用,不令有怨。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「以此方便,知現世作福得受現報。云何,大王!既處高位,恤民以禮,當復賞遺不乎?」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「唯然,世尊!食共同甘,并命不恨。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「當以此方便,知:昔日出處極卑,漸漸積功,與王同歡,以是之故,現世作福得受現報。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「彼有勞之人,經歷年歲,來白王言:『我等功勞已立,王所{朋}[明]知,欲從王求意所願。』王當以與不乎?」
ᅟᅟ王白佛言:「隨彼所願而不違之。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「彼有勞之人,欲得辭王,剃除鬚髮,著[[note3#339|三法衣]],出家學道,修清淨行,王聽不乎?」
ᅟᅟ王白佛言:「唯然,聽之。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「設王見彼剃除鬚髮,出家學道,在我左右,王欲何所施為?」
ᅟᅟ王白佛言:「承事供養,隨時禮拜。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「以此方便,知現作福得受現報。設彼有勞之人,持戒完具,無有所犯,王欲何所施行?」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「[[note0#064|盡其形壽]]供給衣被、飲食、床敷臥具、病瘦醫藥,不使缺減。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「以此方便,知現身作福得受現報。設復彼人已作沙門,盡有[[note1#188|漏]],成無漏[[note0#016|心解脫]]、[[note5#539|智慧解脫]],己身作證而[[note0#066|自遊化]],[[note0#018|生死已盡]],[[note0#019|梵行已立]],[[note0#020|所作已辦]],[[note0#021|更不復受有]],如實知之,王欲何為?」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「我當盡形壽承事供養衣被、飲食,床臥具、病瘦醫藥,不令有乏。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「當以此方便,知現世作福得受現報。設復彼人盡其形壽,於無餘涅槃界而[[note0#072|般涅槃]]者,王欲何所施設?」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「當於四道頭起大神寺,兼以香華供養,懸繒、幡、蓋,承事禮敬,所以然者,彼是天身,非為人身。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「當以此方便,知現世作福得受現報。」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「我今以此譬喻於中受解,今日世尊重演其義,自今已後信受其義,唯願世尊受為弟子,[[note2#284|自歸]]於佛、法、[[note0#065|比丘僧]]。今復懺悔,如愚、如惑,父王無過而取害之,今以身命自歸,唯願世尊除其罪𠎝(愆),演其妙法,長夜無為,如我自知所作罪報,無有善本。」
ᅟᅟ佛告王曰:
ᅟᅟ「世有二種人,無罪而命終,如屈伸臂頃得生天上,云何為二?一者不造罪本而修其善,二者為罪改其所造,是謂二人而取命終生於天上,亦無{流}[留]滯。」
ᅟᅟ爾時,世尊便說此偈:
ᅟᅟ「人作極惡行,悔過轉微薄,日悔無懈息,罪根永已拔。
ᅟᅟ是故,大王!當以法治化,莫以非法,夫以法治化者,身壞命終生[[note1#112|善處]]天上,彼{以}[已]命終,名譽遠布,周聞四方,後人共傳:『昔日有王,正法治化,無有阿曲。』人以稱傳彼人所生之處,增壽益算,無有中夭。是故,大王!當發歡喜之心,向三尊,佛、法、聖眾。如是,大王!當作是學。」
ᅟᅟ爾時,阿闍世王即從座起,[[note0#040|頭面禮佛足]],便退而去。
ᅟᅟ王去不遠,佛告諸比丘:
ᅟᅟ「今此阿闍世王不取父王害者,今日應得初沙門果證,在[[note3#347|四雙八輩]]之中,亦復得[[note5#525|賢聖八品道]],除去八愛,超越[[note5#543|八難]],雖爾,今猶獲大幸,得無根之信[^7]。是故,比丘!為罪之人當求方便,成無根之信,我[[note0#098|優婆塞]]中得無根信者,所謂阿闍世是也。」
ᅟᅟ爾時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。
## 摩訶僧祇律
(明單提九十二事法之七/第五跋渠)(莊春江標點)
ᅟᅟ[[note0#003|佛]]住王舍城……廣說如上。
ᅟᅟ爾時,韋提希子阿闍世王十五日月盛滿時,洗浴塗身,著新淨衣,與諸群臣在正殿上。
ᅟᅟ時,王語一大臣言:
ᅟᅟ「今是月盛滿日,我等當詣何處[[note0#029|沙門]]、[[note0#017|婆羅門]],能得長養善根處?」
ᅟᅟ大臣答言:
ᅟᅟ「不蘭迦葉在王舍城中,是大沙門,亦有大眾,王應往彼,能長養善根。」
ᅟᅟ王默然不答。
ᅟᅟ復有一臣言:
ᅟᅟ「是薩遮尼乾子在王舍城中,是大沙門,可往詣彼,能長養善根。」
ᅟᅟ如是,一一大臣是外道弟子者,各各稱讚其師,皆言:「應往詣彼,能長養善根。」
ᅟᅟ爾時,耆舊童子在阿闍世王後,執蓋而侍,王告童子:
ᅟᅟ「眾人皆語,汝何故默然不言?今月盛滿,應詣何處得長養善根?」
ᅟᅟ童子白王:
ᅟᅟ「[[note0#012|世尊]]今在我菴婆羅園中,與千二百五十[[note0#031|比丘]]共在彼住,若往彼者,可長養善根。」
ᅟᅟ王即可其所言,便告耆舊童子:
ᅟᅟ「汝速嚴駕五百牸象,一一象上載一夫人。」
ᅟᅟ時,耆舊童子即如教嚴駕。
ᅟᅟ嚴駕訖,往白王言:
ᅟᅟ「嚴駕已辦,[[note0#084|宜知是時]]。」
ᅟᅟ時,阿闍世王與五百夫人夜半時執炬燈明,前後圍繞,出王舍城,詣菴婆羅園。
ᅟᅟ欲到園門時,諸比丘皆悉坐禪,王即悚然,顧謂童子:
ᅟᅟ「汝云有千二百五十比丘在汝園中,云何如是大眾寂然無聲?汝將無欺誑我耶?」
ᅟᅟ童子報言:「實不欺王,但當直前。」
ᅟᅟ童子即指示言:
ᅟᅟ「此大堂中燃燈明處,世尊當中坐,威德特尊,巍巍無上,猶如牛王在牛群中;如師子王在眾獸中;如雪山六牙白象王在象群中;猶如恒河深淵澄靜無聲,大眾默然亦復如是,又如大海無量水歸,世尊大眾功德無量亦復如是。」
ᅟᅟ爾時,阿闍世王小復前行,下乘步進至佛所,遶佛、大眾三匝而住,語童子言:
ᅟᅟ「世尊大眾寂然清淨,功德成就,願使我子優陀夷跋陀功德成就,亦得如是。」
ᅟᅟ佛告大王:「隨所求願皆當得之。」
ᅟᅟ時,王敷座,請佛令坐。
ᅟᅟ佛語:「大王自坐,佛自有座。」
ᅟᅟ時,王[[note0#040|頭面禮佛足]],禮佛足已却坐一面,白佛言:
ᅟᅟ「世尊!欲有所問,唯願聽許。」
ᅟᅟ佛告大王:「恣所欲問,當為汝說。」
ᅟᅟ王白佛言:
ᅟᅟ「世尊!此中種種[[note4#472|工師]]於佛法中出家,可現世得沙門果不?」
ᅟᅟ……如[[note0#042|現法]]沙門果經中廣說。
ᅟᅟ爾時,說法經久,諸夫人著寶瓔珞重故,各各解置座前。
ᅟᅟ時,阿闍世王有殺父罪故,心常驚怖,聞城中鼓聲、吹貝聲、象聲、馬聲,王大怖畏,即告諸夫人:「可還入城!可還入城[^8]!」
ᅟᅟ夫人去速,忘不取瓔珞。
ᅟᅟ還宮中已,到明清旦,王大夫人欲著瓔珞,求覓不得。
ᅟᅟ著衣人言:「昨來倉卒,恐忘在彼。」
ᅟᅟ如是,諸夫人皆云:
ᅟᅟ「忘瓔珞如是眾多,若白王者,王或嫌責。」
ᅟᅟ爾時,有青衣白王言:
ᅟᅟ「諸夫人昨夜還速,多忘瓔珞。」
ᅟᅟ時,有外道婆羅門,是王師,共王在坐,即語王言:
ᅟᅟ「若忘在彼,諸沙門皆當藏去,假令往求,會不可得。」
ᅟᅟ時,王遣可信人試往推求,見佛大眾儼然而坐,及見諸夫人瓔珞悉在本處,日光照曜,光焰赫然,即收持還,具以白王。
ᅟᅟ王大歡喜言:
ᅟᅟ「佛諸沙門真良[[note1#101|福田]],無貪、無欲,特可信者,無過是眾,願常在我國中,我當[[note0#064|盡形]]供養。」
ᅟᅟ王即告諸夫人:
ᅟᅟ「是汝瓔珞各各還取,不得雜亂,競取好者。」
ᅟᅟ諸比丘聞王外道師作是語,以是因緣,往白世尊。
ᅟᅟ佛告諸比丘:
ᅟᅟ「寶悉現在,不取已生人謗,況復取者。從今日後,不聽取寶。」
# nikaya
## 長部2經/沙門果經
(戒蘊品[第一])(莊春江譯)
國王大臣的談論
ᅟᅟ[[note0#001|被我這麼聽聞]]:
ᅟᅟ[[note0#002|有一次]],[[note0#012|世尊]]與一千二百五十位[[note0#031|比丘]]的大比丘[[note3#375|僧團]]一起住在王舍城養子耆婆的芒果園中。
ᅟᅟ當時,在已滿四個月的迦刺底迦月滿月日、在十五[[note2#222|那個布薩日]]的滿月夜晚,摩揭陀國阿闍世王韋提希子被國王的大臣們圍繞,到殊勝高樓上層坐下。那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子在那個布薩日吟出[[note1#184|優陀那]]:
ᅟᅟ「[[note2#202|先生]]!明月之夜確實是能被喜樂的,先生!明月之夜確實是殊妙的,先生!明月之夜確實是好看的,先生!明月之夜確實是愉快的,先生!明月之夜確實是祥瑞的,現在,我們應該拜訪哪位[[note0#029|沙門]]或[[note0#017|婆羅門]],凡當我們拜訪時,心會明淨?」(150)
ᅟᅟ在這麼說時,某位國王的大臣對摩揭陀國阿闍世王韋提希子說這個:
ᅟᅟ「陛下!這位有團體的、有群眾的、群眾的老師、有名聲的知名開宗祖師、被眾人認定善的富蘭那迦葉是有經驗的、長久出家的、老年的、到達老年的,請陛下訪問那位富蘭那迦葉,或許當陛下訪問富蘭那迦葉時,心會明淨。」在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子保持沈默。(151)
ᅟᅟ某位國王的大臣也對摩揭陀國阿闍世王韋提希子說這個:
ᅟᅟ「陛下!這位有團體的、有群眾的、群眾的老師、有名聲的知名開宗祖師、被眾人認定善的末迦利瞿舍羅是有經驗的、長久出家的、老年的、到達老年的,請陛下訪問那位末迦利瞿舍羅,或許當陛下訪問末迦利瞿舍羅時,心會明淨。」在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子保持沈默。(152)
ᅟᅟ某位國王的大臣也對摩揭陀國阿闍世王韋提希子說這個:
ᅟᅟ「陛下!這位有團體的、有群眾的、群眾的老師、有名聲的知名開宗祖師、被眾人認定善的阿夷多翅舍欽婆羅是有經驗的、長久出家的、老年的、到達老年的,請陛下訪問那位阿夷多翅舍欽婆羅,或許當陛下訪問阿夷多翅舍欽婆羅時,心會明淨。」在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子保持沈默。(153)
ᅟᅟ某位國王的大臣也對摩揭陀國阿闍世王韋提希子說這個:
ᅟᅟ「陛下!這位有團體的、有群眾的、群眾的老師、有名聲的知名開宗祖師、被眾人認定善的浮陀迦旃延是有經驗的、長久出家的、老年的、到達老年的,請陛下訪問那位浮陀迦旃延,或許當陛下訪問浮陀迦旃延時,心會明淨。」在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子保持沈默。(154)
ᅟᅟ某位國王的大臣也對摩揭陀國阿闍世王韋提希子說這個:
ᅟᅟ「陛下!這位有團體的、有群眾的、群眾的老師、有名聲的知名開宗祖師、被眾人認定善的散惹耶毘羅梨子是有經驗的、長久出家的、老年的、到達老年的,請陛下訪問那位散惹耶毘羅梨子,或許當陛下訪問散惹耶毘羅梨子時,心會明淨。」在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子保持沈默。(155)
ᅟᅟ某位國王的大臣也對摩揭陀國阿闍世王韋提希子說這個:
ᅟᅟ「陛下!這位有團體的、有群眾的、群眾的老師、有名聲的知名開宗祖師、被眾人認定善的尼乾陀若提子是有經驗的、長久出家的、老年的、到達老年的,請陛下訪問那位尼乾陀若提子,或許當陛下訪問尼乾陀若提子時,心會明淨。」在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子保持沈默。(156)
養子耆婆的談論
ᅟᅟ當時,養子耆婆在摩揭陀國阿闍世王韋提希子的不遠處沉默地坐著。那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子對養子耆婆說這個:
ᅟᅟ「親愛的耆婆!那麼,你為何沉默?」
ᅟᅟ「陛下!這位[[note0#012|世尊]]、[[note0#005|阿羅漢]]、[[note0#006|遍正覺者]]與一千二百五十位[[note0#031|比丘]]的大比丘[[note3#375|僧團]]一起住在我們的芒果園中。又,對那位世尊,這樣的好名聲已傳播:『像這樣,那位世尊是[[note0#005|阿羅漢]]、[[note0#006|遍正覺者]]、[[note0#007|明行具足者]]、[[note0#008|善逝]]、[[note0#009|世間知者]]、[[note0#010|應該被調御人的無上調御者]]、[[note0#011|天-人們的大師]]、[[note0#003|佛陀]]、[[note0#012|世尊]]。』請陛下訪問那位世尊,或許當陛下訪問世尊時,心會明淨。」(157)
ᅟᅟ「親愛的耆婆!那樣的話,請你準備象乘。」
ᅟᅟ「是的,陛下!」養子耆婆回答摩揭陀國阿闍世王韋提希子後,準備約五百頭母象與應該被國王登上的[[note1#131|龍象]]後,回報摩揭陀國阿闍世王韋提希子:
ᅟᅟ「陛下!那些是已準備的象乘,現在是那個[[note0#084|你考量的時間]]。」(158)
ᅟᅟ那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子在五百頭母象上各自地使一女子登上後,登上應該被登上的龍象後,在使火把被持下,以國王威力盛況從王舍城出發,前往養子耆婆的芒果園。
ᅟᅟ那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子在芒果園不遠處就變成害怕,變成僵硬狀態,變成[[note1#152|身毛豎立的]]。那時,害怕的、驚怖的、生起身毛豎立的摩揭陀國阿闍世王韋提希子對養子耆婆說這個:
ᅟᅟ「親愛的耆婆!你沒欺騙我吧?親愛的耆婆!你沒欺瞞我吧?親愛的耆婆!你沒把我給與敵人吧?一千二百五十位比丘那麼多的大比丘僧團怎麼會既沒有噴嚏聲,也沒有清喉嚨聲,也沒有出聲?」
ᅟᅟ「大王!你不要害怕!大王!你不要害怕!陛下!我沒欺騙你,陛下!我沒欺瞞你,陛下!我沒把你給與敵人,大王!請你前進,大王!請你前進,在圓亭棚處,這些燈火燃燒。」(159)
沙門果的問題
ᅟᅟ那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子以龍象一直走到龍象所及之地、再下龍象後,就步行去圓亭棚的門。抵達後,對養子耆婆說這個:
ᅟᅟ「親愛的耆婆!那麼,世尊在哪裡?」
ᅟᅟ「大王!這位是世尊,大王!這位是世尊:靠著中央柱子面向東、在比丘僧團的前面坐著者。」(160)
ᅟᅟ那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子去見世尊。抵達後,在一旁站立。在一旁站立的摩揭陀國阿闍世王韋提希子環視一一保持沈默、如明淨湖的比丘僧團後,吟出優陀那:
ᅟᅟ「願我的男孩生賢具備這個寂靜:該寂靜現在被比丘僧團具備。」
ᅟᅟ「大王!你走入如是情愛[^2]。」
ᅟᅟ「[[note0#045|大德]]!我有可愛的男孩生賢。大德!願我的男孩生賢具備這個寂靜:該寂靜現在被比丘僧團具備。」(161)
ᅟᅟ那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子向世尊[[note0#046|問訊]]後,向比丘僧團[[note3#377|合掌]]後,在一旁坐下。在一旁坐下的摩揭陀國阿闍世王韋提希子對世尊說這個:
ᅟᅟ「大德!願我就某點詢問世尊,如果世尊對我的問題解答給機會。」
ᅟᅟ「大王!請你詢問,如果你希望。」(162)
ᅟᅟ「大德!如這些個個技能處,即:騎象兵、騎馬兵、戰車兵、弓箭兵、軍旗兵、參謀、伙食兵、[[note8#868|尊貴王族戰士]]、突擊兵、[[note8#869|大龍戰士]]、勇士、穿胸甲的戰士、死忠奴隸兵(女奴隸之子)、廚師、理髮師、浴僕、作甜食者、作花環者、洗染匠、編織匠、蘆葦匠、製陶器者、會計師、查驗員,又或凡其它也來到這樣個個技能處,他們在當生中直接可見地依技能果生活,他們以那個使自己快樂、喜悅;使父母快樂、喜悅;使妻兒快樂、喜悅;使朋友同事快樂、喜悅,在沙門婆羅門們上使高的、導致生天的、安樂果報的、轉起天界的供養建立。同樣的,大德!你能夠告知在當生中直接可見的[^1]沙門果?」(163)
ᅟᅟ「大王!你記得(證知)在其他沙門婆羅門處已詢問這些問題嗎?」
ᅟᅟ「大德!我記得在其他沙門婆羅門處已詢問這些問題。」
ᅟᅟ「大王!那麼,他們如怎樣解答呢?如果對你不麻煩,請你說。」
ᅟᅟ「大德!對我不麻煩,如果於該處坐著的是世尊或世尊形色者。」
ᅟᅟ「大王!那樣的話,請你說。」(164)
富蘭那迦葉之論
ᅟᅟ「大德!有這一次,我去見富蘭那迦葉。抵達後與富蘭那迦葉一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的我對富蘭那迦葉說這個:『迦葉尊師!如這些個個技能處,即:騎象兵、騎馬兵、戰車兵、弓箭兵、軍旗兵、參謀、伙食兵、尊貴王族戰士、突擊兵、大龍戰士、勇士、穿胸甲的戰士、死忠奴隸兵、廚師、理髮師、浴僕、作甜食者、作花環者、洗染匠、編織匠、蘆葦匠、製陶器者、會計師、查驗員,又或凡其它也來到這樣個個技能處,他們在當生中直接可見地依技能果生活,他們以那個使自己快樂、喜悅;使父母快樂、喜悅;使妻兒快樂、喜悅;使朋友同事快樂、喜悅,在沙門婆羅門們上使高的、導致生天的、安樂果報的、轉起天界的供養建立。同樣的,大德!你能夠告知在當生中直接可見的沙門果?』(165)
ᅟᅟ大德!在這麼說時,富蘭那迦葉對我說這個:『大王!作者、[[note7#791|使他作者]],切斷者、[[note7#792|使他切斷者]],折磨者、[[note7#793|使他折磨者]],造成悲傷者、使他造成悲傷者,造成疲勞者、使他造成疲勞者,造成悸動者、使他造成悸動者,殺生者,[[note1#104|未被給與的拿取]]者、[[note7#794|入侵人家者]]、奪取(搬運)掠奪物者、作盜匪者、[[note9#988|攔路搶劫]]者,通姦(走入)他人的妻子者,虛妄地說者:無惡被作,如果以剃刀輪周邊使在這大地上的生類轉成一肉聚、一肉堆,從那個因由沒有惡的,沒有惡的傳來;如果走在恒河南岸,殺者、使他殺者,切斷者、使他切斷者,折磨者、使他折磨者,從那個因由沒有惡的,沒有惡的傳來;如果走在恒河北岸,施與者、使他施與者,祭祀者、使他祭祀者,從那個因由沒有福德,沒有福德的傳來;以布施,以調御,以抑制,以真實所言的,沒有福德,沒有福德的傳來。』\[[SN24.6](SN0709), [MN.76](MN076)]大德!像這樣,當富蘭那迦葉被我詢問直接可見的沙門果時,解說[[note6#695|無作業]]。
ᅟᅟ大德!猶如被詢問芒果,解答波羅蜜果,或被詢問波羅蜜果,解答芒果。同樣的,大德!當富蘭那迦葉被我詢問直接可見的沙門果時,解說無作業。大德!我想這個:『像我這樣的,怎麼會想住在領土中的沙門或婆羅門應該被貶低?』大德!那個我對富蘭那迦葉的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,不悅意地不發不悅意之語,就對那個言語不拿起地、不傾覆地從座位起來後離開。(166)
末迦利瞿舍羅之論
ᅟᅟ「大德!有這一次,我去見末迦利瞿舍羅。抵達後與末迦利瞿舍羅一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的我對末迦利瞿舍羅說這個:『瞿舍羅尊師!如這些個個技能處……(中略)同樣的,瞿舍羅尊師!你能夠告知在當生中直接可見的沙門果?』(167)
ᅟᅟ大德!在這麼說時,末迦利瞿舍羅對我說這個:『大王!對眾生的污染,沒有因沒有[[note1#180|緣]],眾生們無因無緣地被污染;對眾生的清淨,沒有因沒有緣,眾生們無因無緣地變成清淨,沒有[[note1#172|自作者]],沒有他作者,沒有力,沒有活力,沒有人的力量,沒有人的努力;一切眾生、一切生物類、一切生存類、[[note1#164|一切生命]]無自在力,無力,無活力,被命運、意外、[[note9#960|本性變化]]而[[note8#899|在六等級中]]感受苦樂。[[note7#798|又有這一百四十萬六千六百最上首之胎]]、五百種業、五種業、三種業、業、半業,有六十二道、六十二中間劫、六等級、[[note8#800|人之八地]]、四千九百種邪命外道、四千九百種遊行者、四千九百種龍之住所、二千根、三千地獄、三十六塵界、七有想胎、七無想胎、[[note9#900|七無結胎]]、七種天、七種人、七種惡鬼、七座湖、七種結節、七百種結節、七座斷崖又七百座斷崖、七種夢、七百種夢、八百四十萬大劫,凡愚者與賢智者們[[note9#901|流轉輪迴後]],將[[note0#054|作苦的終結]],在那裡,沒有:「我將以這個戒,或[[note7#799|禁戒]],或苦行,或梵行使未遍熟之業遍熟,或將以一再觸達使已遍熟之業作終結。」確實不這樣,對一桶量[固定]的苦樂,對作限制的輪迴,沒有減退、增加,沒有優秀、貶抑,猶如在線球被投出時,[[note9#902|當被解開時它就逃走]]\[[SN24.8](SN0711)]。同樣的,愚者或賢智者們流轉輪迴後,將作苦的終結。』\[[MN.76](MN076)]\(168)
ᅟᅟ大德!像這樣,當末迦利瞿舍羅被我詢問直接可見的沙門果時,解說輪迴的純淨。大德!猶如被詢問芒果,解答波羅蜜果,或被詢問波羅蜜果,解答芒果。同樣的,大德!當末迦利瞿舍羅被我詢問直接可見的沙門果時,解說輪迴的純淨。大德!我想這個:『像我這樣的,怎麼會想住在領土中的沙門或婆羅門應該被貶低?』大德!那個我對末迦利瞿舍羅的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,不悅意地不發不悅意之語,就對那個言語不拿起地、不傾覆地從座位起來後離開。(169)
阿夷多翅舍欽婆羅之論
ᅟᅟ「大德!有這一次,我去見阿夷多翅舍欽婆羅。抵達後與阿夷多翅舍欽婆羅一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的我對阿夷多翅舍欽婆羅說這個:『阿夷多尊師!如這些個個技能處……(中略)同樣的,阿夷多尊師!你能夠告知在當生中直接可見的沙門果?』(170)
ᅟᅟ大德!在這麼說時,阿夷多翅舍欽婆羅對我說這個:『大王!沒有施與的[果報],沒有祭祀的,沒有供養的,沒有善作惡作業的果、果報,沒有這個世間,沒有其他世間,沒有母親,沒有父親,沒有[[note3#346|化生]]眾生,在世間中沒有[[note4#441|正行的]]、正行道的[[note0#029|沙門]]、[[note0#017|婆羅門]]凡以證智自作證後告知這個世間與其他世間。[[note6#646|四大]]所成的這位男子當命終時,地沒入、隨行地身,水沒入、隨行水身,火沒入、隨行火身,風沒入、隨行風身,諸根轉移到虛空,[四]人與[[note7#795|長椅為第五]]抬走死者,直到墓地為止[哀悼]諸句被知道,骨頭成為灰白色,[[note7#796|祭品成為落下的]],布施即被愚者安立的,凡任何說[布施之類][[note6#694|虛無論]]者,他們的[言論]全是空虛的、[[note7#797|虛妄的、無價值的話]],愚者與賢智者以身體的崩解被斷滅、消失;死後不存在。』\[[SN24.5](SN0708), [MN.76](MN076)]\(171)
ᅟᅟ大德!像這樣,當阿夷多翅舍欽婆羅被我詢問直接可見的沙門果時,解說斷滅。大德!猶如被詢問芒果,解答波羅蜜果,或被詢問波羅蜜果,解答芒果。同樣的,大德!當阿夷多翅舍欽婆羅被我詢問直接可見的沙門果時,解說斷滅。大德!我想這個:『像我這樣的,怎麼會想住在領土中的沙門或婆羅門應該被貶低?』大德!那個我對阿夷多翅舍欽婆羅的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,不悅意地不發不悅意之語,就對那個言語不拿起地、不傾覆地從座位起來後離開。(172)
浮陀迦旃延之論
ᅟᅟ「大德!有這一次,我去見浮陀迦旃延。抵達後與浮陀迦旃延一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的我對浮陀迦旃延說這個:『迦旃延尊師!如這些個個技能處……(中略)同樣的,迦旃延尊師!你能夠告知在當生中直接可見的沙門果?』(173)
ᅟᅟ大德!在這麼說時,浮陀迦旃延對我說這個:『大王!有這七身,是非被作的、非被作之種類的、非被創造的、無創造者、[[note3#334|不孕的]]、如山頂站立的、如石柱狀態住立的,它們不搖動、不變易、不互相加害、不足以互相[起]或樂或苦或苦樂,哪七個?地身、水身、火身、風身、樂、苦,命為第七,這七身是非被作的、非被作之種類的、非被創造的、無創造者、不孕的、如山頂站立的、如石柱狀態住立的,它們不搖動、不變易、不互相加害、不足以互相[起]或樂或苦或苦樂,在那裡,無殺人者、屠殺者、聽者、使之聽者、所識者、使之識者,凡即使以銳利的刀切斷頭,他也沒奪取任何生命,刀但就經七身的中間隨進入。』\[[SN24.8](SN0711), [MN.76](MN076)]\(174)
ᅟᅟ大德!像這樣,當浮陀迦旃延被我詢問直接可見的沙門果時,解說無關的(以其他的解說其他的)。大德!猶如被詢問芒果,解答波羅蜜果,或被詢問波羅蜜果,解答芒果。同樣的,大德!當浮陀迦旃延被我詢問直接可見的沙門果時,解說無關的。大德!我想這個:『像我這樣的,怎麼會想住在領土中的沙門或婆羅門應該被貶低?』大德!那個我對浮陀迦旃延的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,不悅意地不發不悅意之語,就對那個言語不拿起地、不傾覆地從座位起來後離開。(175)
尼乾陀若提子之論
ᅟᅟ「大德!有這一次,我去見尼乾陀若提子。抵達後與尼乾陀若提子一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的我對尼乾陀若提子說這個:『阿其威色那尊師!如這些個個技能處……(中略)同樣的,阿其威色那尊師!你能夠告知在當生中直接可見的沙門果?』(176)
ᅟᅟ大德!在這麼說時,尼乾陀若提子對我說這個:『大王!這裡,尼乾陀被四種禁戒的[[note2#217|自制]]自制,大王!尼乾陀如何被四種禁戒的自制自制?大王!這裡,尼乾陀有被所有防止防止[^3],被所有防止軛制,被所有防止除去,被所有防止遍滿[^4]\[[MN.56](MN056)],大王!尼乾陀這麼被四種禁戒的自制自制。大王!當尼乾陀這麼被四種禁戒的自制自制,大王!這被稱為已自我達成、已自我抑制、已自我住立的尼乾陀。』(177)
ᅟᅟ大德!像這樣,當尼乾陀若提子被我詢問直接可見的沙門果時,解說四種禁戒的自制。大德!猶如被詢問芒果,解答波羅蜜果,或被詢問波羅蜜果,解答芒果。同樣的,大德!當尼乾陀若提子被我詢問直接可見的沙門果時,解說四種禁戒的自制。大德!我想這個:『像我這樣的,怎麼會想住在領土中的沙門或婆羅門應該被貶低?』大德!那個我對尼乾陀若提子的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,不悅意地不發不悅意之語,就對那個言語不拿起地、不傾覆地從座位起來後離開。(178)
散惹耶毘羅梨子之論
ᅟᅟ「大德!有這一次,我去見散惹耶毘羅梨子。抵達後與散惹耶毘羅梨子一起互相問候。交換應該被互相問候的友好交談後,在一旁坐下。在一旁坐下的我對散惹耶毘羅梨子說這個:『散惹耶毘羅梨子尊師!如這些個個技能處……(中略)同樣的,散惹耶尊師!你能夠告知在當生中直接可見的沙門果?』(179)
ᅟᅟ大德!在這麼說時,散惹耶毘羅梨子對我說這個:『像這樣如果詢問我:「有其他世間?」像這樣如果我想:「有其他世間。」像這樣我應該回答你:「有其他世間。」「這樣」不被我[回答];「那樣」也不被我;「另一種」也不被我;「不」也不被我;「非不」也不被我。沒有其他世間……(中略)有且沒有其他世間……(中略)既非有也非沒有其他世間……(中略)有化生眾生……(中略)沒有化生眾生……(中略)有且沒有化生眾生……(中略)既非有也非沒有化生眾生……(中略)有善作的、惡作的業之果與報……(中略)沒有善作的、惡作的業之果與報……(中略)有且沒有善作的、惡作的業之果與報……(中略)既非有也非沒有善作的、惡作的業之果與報……(中略)死後如來存在……(中略)死後如來不存在……(中略)[[note3#354|死後如來存在且不存在]]……(中略)像這樣如果詢問我:「死後如來既非存在也非不存在嗎?」像這樣如果我想:「死後如來既非存在也非不存在。」像這樣我應該回答你:「死後如來既非存在也非不存在。」但我不說:「是這樣。」「這樣」不被我[回答];「那樣」也不被我;「另一種」也不被我;「不」也不被我;「非不」也不被我。』(180)
ᅟᅟ大德!像這樣,當散惹耶毘羅梨子被我詢問直接可見的沙門果時,解說混亂[^5]。大德!猶如被詢問芒果,解答波羅蜜果,或被詢問波羅蜜果,解答芒果。同樣的,大德!當散惹耶毘羅梨子被我詢問直接可見的沙門果時,解說混亂。大德!我想這個:『而這位是這些沙門婆羅門中最愚癡的、最愚昧的,當他被我詢問直接可見的沙門果時,怎麼會解說混亂呢?』大德!我想這個:『像我這樣的,怎麼會想住在領土中的沙門或婆羅門應該被貶低?』大德!那個我對散惹耶毘羅梨子的所說既不歡喜,也不斥責。不歡喜、不斥責後,不悅意地不發不悅意之語,就對那個言語不拿起地、不傾覆地從座位起來後離開。(181)
第一個當生直接可見的沙門果
ᅟᅟ大德!那個我也詢問世尊:『大德!如這些個個技能處,即:騎象兵、騎馬兵、戰車兵、弓箭兵、軍旗兵、參謀、伙食兵、尊貴王族戰士、突擊兵、大龍戰士、勇士、穿胸甲的戰士、死忠奴隸兵、廚師、理髮師、浴僕、作甜食者、作花環者、洗染匠、編織匠、蘆葦匠、製陶器者、會計師、查驗員,又或凡其它也來到這樣個個技能處,他們在當生中直接可見地依技能果生活,他們以那個使自己快樂、喜悅;使父母快樂、喜悅;使妻兒快樂、喜悅;使朋友同事快樂、喜悅,在沙門婆羅門們上使高的、導致生天的、安樂果報的、轉起天界的供養建立。同樣的,大德!你能夠告知在當生中直接可見的沙門果?』」(182)
ᅟᅟ「大王!能夠。大王!那樣的話,就在這件事上我將反問你,你就如對你能接受的那樣回答它。大王!你怎麼想它:這裡,如果男子是你的奴僕、受雇者、先起床者、後就寢者、任何行為都順從者、合意行為者、可愛言語者、看人臉色者,他這麼想:『實在不可思議啊,先生!實在[[note2#206|未曾有]]啊,先生![真是]諸福德的趣處[^6]、諸福德的果報,這位摩揭陀國阿闍世王韋提希子是人,我也是人,這位摩揭陀國阿闍世王韋提希子賦有、擁有[[note1#187|五種欲]]自娛,看起來像天神,而我是奴僕、受雇者、先起床者、後就寢者、任何行為都順從者、合意行為者、可愛言語者、看人臉色者,那個我確實應該做諸福德。讓我剃除髮鬚、裹上[[note3#365|袈裟衣]]後,從在家出家成為無家者。』他過些時候剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,會[[note0#048|從在家出家成為無家者]]。成為這樣出家者的他會住於被身自制,會住於被語自制,會住於被意自制,以最少衣食為知足者、在獨居處極喜樂者。如果他們這麼告知你那位男子:『真的,陛下!你應該知道,凡你的那位奴僕、受雇者、先起床者、後就寢者、任何行為都順從者、合意行為者、可愛言語者、看人臉色者男子,陛下!他剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,從在家出家成為無家者。當成為這樣出家者的他住於被身自制,住於被語自制,住於被意自制,以最少衣食為知足者、在獨居處極喜樂者。』是否你會這麼說:『去!令那位男子就再次成為我的奴僕、受雇者、先起床者、後就寢者、任何行為都順從者、合意行為者、可愛言語者、看人臉色者。』呢?」(183)
ᅟᅟ「大德!這確實不是,那時,我們只應該對他問訊,也應該以座位起立迎接,也應該邀請,也應該以衣服、[[note1#196|施食]]、臥坐處、病人需物、醫藥必需品招待他,也應該如法地安排守護、防護、保護。」(184)
ᅟᅟ「大王!你怎麼想它:在存在這樣時,是直接可見的沙門果,或否?」
ᅟᅟ「大德!在存在這樣時,確實是直接可見的沙門果。」
ᅟᅟ「大王!這是第一個當生直接可見的沙門果被我為你告知。」(185)
第二個當生直接可見的沙門果
ᅟᅟ「大德!那麼,你還能夠同樣地告知其它當生直接可見的沙門果?」
ᅟᅟ「大王!能夠大王!那樣的話,就在這件事上我將反問你,你就如對你能接受的那樣回答它。大王!你怎麼想它:這裡,如果男子是你的農夫、屋主、工作者、司財者,他這麼想:『實在不可思議啊,先生!實在未曾有啊,先生!諸福德的趣處、諸福德的果報,這位摩揭陀國阿闍世王韋提希子是人,我也是人,這位摩揭陀國阿闍世王韋提希子賦有、擁有五種欲自娛,看起來像天神,而我是農夫、屋主、工作者、司財者,那個我確實應該做諸福德。讓我剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,從在家出家成為無家者。』
ᅟᅟ他過些時候捨棄(捨斷)少的財富聚集,或捨棄大的財富聚集後;捨棄少的親屬圈,或捨棄大的親屬圈後,剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,會從在家出家成為無家者。成為這樣出家者的他會住於被身自制,會住於被語自制,會住於被意自制,以最少衣食為知足者、在獨居處極喜樂者。如果他們這麼告知你那位男子:『真的,陛下!你應該知道,凡你的那位農夫、屋主、工作者、司財者男子,陛下!他剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,從在家出家成為無家者。當成為這樣出家者的他住於被身自制,住於被語自制,住於被意自制,以最少衣食為知足者、在獨居處極喜樂者。』是否你會這麼說:『去!令那位男子就再次成為我的農夫、屋主、工作者、司財者。』呢?」(186)
ᅟᅟ「大德!這確實不是,那時,我們只應該對他問訊,也應該以座位起立迎接,也應該邀請,也應該以衣服、施食、臥坐處、病人需物、醫藥必需品招待他,也應該如法地安排守護、防護、保護。」(187)
ᅟᅟ「大王!你怎麼想它:在存在這樣時,是直接可見的沙門果,或否?」
ᅟᅟ「大德!在存在這樣時,確實是直接可見的沙門果。」
ᅟᅟ「大王!這是第二個當生直接可見的沙門果被為你我告知。」(188)
更勝妙的沙門果
ᅟᅟ「大德!那麼,你還能夠告知比這些直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的其它當生直接可見的沙門果?」
ᅟᅟ「大王!能夠大王!那樣的話,你要聽![[note0#043|你要好好作意]]!我將說。」
ᅟᅟ「是的,大德!」摩揭陀國阿闍世王韋提希子回答世尊。(189)
ᅟᅟ世尊說這個:
ᅟᅟ「大王!這裡,[[note0#004|如來]]、[[note0#005|阿羅漢]]、[[note0#006|遍正覺者]]、[[note0#007|明行具足者]]、[[note0#008|善逝]]、[[note0#009|世間知者]]、[[note0#010|應該被調御人的無上調御者]]、[[note0#011|天-人們的大師]]、[[note0#003|佛陀]]、[[note0#012|世尊]]在世間出現,他以證智自作證後,告知這個包括天、魔、梵的世間;包括沙門婆羅門,包括天-人的[[note0#038|世代]],他教導開頭是善的、中間是善的、結尾是善的;[[note0#081|有意義的]]、[[note0#082|有文字的]]法,他說明完全圓滿、[[note4#483|遍純淨的梵行]]。(190)
ᅟᅟ[[note1#103|屋主]],或屋主之子,或在某個族姓中再生者聽聞那個法。他聽聞那個法後在如來處得到信,具備那個信之得到的他像這樣深慮:『居家生活是障礙,是塵垢之路;[[note4#410|出家是露地]]。以居住的家,這是不容易行[[note1#168|一向]]圓滿、一向清淨的[[note4#411|磨亮海螺]]的梵行,讓我剃除髮鬚、裹上[[note3#365|袈裟衣]]後,[[note0#048|從在家出家成為無家者]]。』(191)
ᅟᅟ他過些時候捨棄(捨斷)少的財富聚集,或捨棄大的財富聚集後;捨棄少的親屬圈,或捨棄大的親屬圈後,剃除髮鬚、裹上袈裟衣後,從在家出家成為無家者。(192)
ᅟᅟ當成為這樣出家者的他住於被[[note2#289|波羅提木叉]]的自制自制,[[note4#418|具足正行行境]],在諸微罪中看見可怕的,[[note3#382|在諸學處上受持後學習]],他具備善的身業、語業,清淨的生活維持,戒具足,在諸根上守護門,具備念與正知,已知足。(193)
小戒
ᅟᅟ大王!而怎樣比丘是戒具足者?大王!這裡,比丘捨斷殺生後,是離殺生者,住於放下棍棒的、放下刀的、有羞恥的、來到同情的、[[note4#470|對一切活的生命類有憐愍的]],這是關於他的戒。
ᅟᅟ捨斷未被給與的拿取後,是離未被給與的拿取者、給予而取者、施與物的期待者,以不盜取、以自己成為乾淨的而住,這也是關於他的戒。
ᅟᅟ捨斷[[note3#381|非梵行]]後,他是梵行者、行遠離者、戒絕婬欲俗法者,這也是關於他的戒。
ᅟᅟ捨斷[[note1#106|妄語]]後,他是離妄語者、說真實者、隨從真實者、可靠者、可信賴者、對世間不詐欺者,這也是關於他的戒。
ᅟᅟ捨斷[[note2#234|離間語]]後,是離離間語者:從這裡聽聞後,不是為了這些的分裂在那裡說者,或從那裡聽聞後,不是為了那些的分裂在這裡說者,像這樣,是分裂的調解者,或和睦的隨給與者、樂於和合者、愛好和合者、喜歡和合者、作和合言語之說者,這也是關於他的戒。
ᅟᅟ捨斷[[note2#235|粗惡語]]後,是離粗惡語者:凡那個柔和的、悅耳的、可愛的、動心的、優雅的、眾人合意的、眾人可意的言語,是像這樣言語之說者,這也是關於他的戒。
ᅟᅟ捨斷[[note2#236|雜穢語]]後,是離雜穢語者:適當時機之說者、事實之說者、有益之說者、[[note6#648|如法之說者]]、如律之說者、有價值(有貯藏)的言語之說者:在適當時機的、有理由的、有節制的、伴隨利益的,這也是關於他的戒。
ᅟᅟ他是離破壞[[note6#638|種子類]]、草木類者……(中略)是晚上停止、戒絕[[note2#266|非時食]]的一日一食者,是離跳舞、歌曲、音樂、表演觀看者,是離花環、香料、塗油之持用與莊嚴、裝飾狀態者,是離高床、[[note9#992|大床]]者,是離領受金銀者,是離領受生穀者,是離領受生肉者,是離領受女子、少女者,是離領受男奴僕、女奴僕者,是離領受山羊與羊者,是離領受雞與豬者,是離領受象、牛、馬、騾馬者,是離領受田與地者,是離從事差使、遣使者,是離買賣者,是離在秤重上欺瞞、偽造貨幣、度量欺詐者,是離賄賂、欺瞞、詐欺、不實者,是離割截、殺害、捕縛、搶奪、掠奪、暴力者,這也是關於他的戒。(194)
ᅟᅟ小戒終了。
中戒
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事破壞種子類、草木類,即:根種子、莖種子、枝種子、節種子,種子種子就為第五。像這樣,是離破壞種子類、草木類者,這也是關於他的戒。(195)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事受用物的儲存,即:食物的儲存,飲料的儲存,衣服的儲存,車乘的儲存,臥具的儲存,香料的儲存,財物的儲存等,像這樣,是離受用物的儲存者,這也是關於他的戒。(196)
ᅟᅟ又或如有些沙門、婆羅門受用信施的食物後,他們像這樣住於從事表演的觀看,即:舞蹈、歌唱、音樂、戲劇、講古、手鈴、鐃鈸、大鼓、魔術、鐵球戲、竹棒戲、特技、象打鬥、馬打鬥、水牛打鬥、公牛打鬥、山羊打鬥、公羊打鬥、公雞打鬥、鵪鶉打鬥、棍棒打鬥、拳頭打鬥、摔角、演習、兵列、軍陣、閱兵等,像這樣,是離表演觀看者,這也是關於他的戒。(197)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事賭博放逸處,即:八目棋、十目棋、空中棋、跳房子(沿線踢石頭)、石積戲(底部抽出堆疊在頂部)、骰子板、打木栓遊戲、手型遊戲、骰子、吹葉笛、玩具鋤遊戲、翻筋斗遊戲、玩具風車遊戲、玩具量器遊戲、車遊戲遊戲、玩具弓箭遊戲、猜字遊戲、猜想法遊戲、模仿瑕疵遊戲等,像這樣,是離賭博放逸處者,這也是關於他的戒。(198)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事高床、大床,即:高椅、長椅、山羊毛墊、拼色墊、白羊毛布墊、羊毛布墊、厚布墊、毛織墊、邊緣有毛繸的墊子、一邊緣有毛繸的墊子、珠寶刺繡的絹織墊、絹布墊、毛織墊、象背氈墊、馬背氈墊、車上氈墊、羊皮編織物、[[note4#465|頂級羚鹿皮覆蓋的]]、有頂篷的、[[note4#463|兩端有紅色枕墊]]等,像這樣,是離高床、大床者,這也是關於他的戒。(199)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事莊嚴裝飾狀態的實行,即:按摩、搓揉、沐浴、擦揉、鏡子、塗眼膏、花環、香料、香膏、臉粉、塗臉膏、手鐲、緞帶髮飾、杖、筒、劍、傘、彩色鞋、髻、珠寶、拂塵、長短白衣(泰國版)等,像這樣,是離莊嚴裝飾狀態的實行者,這也是關於他的戒。(200)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事[[note4#442|畜生論]],即:國王論、盜賊論、大臣論、軍隊論、怖畏論、戰爭論、食物論、飲料論、衣服論、臥具論、花環論、氣味論、[[note7#753|親里論]]、車乘論、村落論、城鎮論、城市論、[[note7#753|國土論]]、女人論、英雄論、街道論(街道流言)、水井論(井邊流言)、祖靈論、種種論、世界起源論、海洋起源論、[[note9#931|如是有無]]論等,像這樣,是離畜生論者,這也是關於他的戒。(201)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事諍論,即:『你不了知這法、律,我了知這法、律;你了知這法、律什麼!你是邪行者,我是正行者;應該先說的你後說,應該後說的你先說;我的是一致的,你的是不一致的;你長時間熟練的是顛倒的;你已被論破(你的理論已被反駁),請你去救(使脫離)理論;你已被折伏,或請你解開,如果你能夠。』等,像這樣,是離諍論者,這也是關於他的戒。(202)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣住於從事遣使行走的實行,即:為國王們、為國王的大臣們、為剎帝利們、為婆羅門們、為屋主們、為青年們:『在這裡,請你去。在那裡,請你返回。請你帶這個。在那裡,請你取這個。』等。像這樣,是離遣使行走的實行者,這也是關於他的戒。(203)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣是詭計、攀談、暗示、譏諷、[[note6#697|以利得換取其他利得]]者,像這樣,是離詭計說話者,這也是關於他的戒。(204)
大戒
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣以畜生明邪命謀生,即:肢體相、天變地異的占相、夢的占相、男女相的占相、被老鼠咬破的占相、火的獻供(護摩)、杓子的獻供、稻殼的獻供、米糠的獻供、米粒的獻供、熟酥的獻供、油的獻供、口的獻供、血的獻供、肢體明、[[note9#955|宅地明]]、政治明、福咒明、鬼神明、土地明、蛇明、毒藥明、蠍子明、老鼠明、鳥明、烏鴉明、算命、箭除之法、獸的領域等,像這樣,是離以畜生明邪命謀生者,這也是關於他的戒。(205)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣以畜生明邪命謀生,即:寶石占相、衣服占相、棍棒占相、刀占相、劍占相、箭占相、弓占相、武器占相、女子占相、男子占相、童男占相、童女占相、奴僕占相、象占相、馬占相、水牛占相、公牛占相、牛占相、山羊占相、公羊占相、雞占相、鵪鶉占相、蜥蜴占相、耳環占相、龜占相、鹿占相等,像這樣,是離以畜生明邪命謀生者,這也是關於他的戒。(206)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣以畜生明邪命謀生,即:將有諸王的出發,將有諸王的不出發,將有內部諸王的到達,將有外部諸王的退卻,將有外部諸王的到達,將有內部諸王的退卻,將有內部諸王的勝利,將有外部諸王的敗北,將有外部諸王的勝利,將有內部諸王的敗北等,像這樣,是離以畜生明邪命謀生者,這也是關於他的戒。(207)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣以畜生明邪命謀生,即:將有月蝕、將有日蝕、將有星蝕、將有日月的常軌、將有日月的離常軌、將有星辰的常軌、將有星辰的離常軌、將有流星的隕落、將有天火、將有地震、將有[[note7#767|天鼓]]、將有日月星辰的上升下沉遮蔽明淨、月蝕將有這樣的果報、日蝕將有這樣的果報、星蝕將有這樣的果報、日月常軌將有這樣的果報、日月離常軌將有這樣的果報、星辰常軌將有這樣的果報、星辰離常軌將有這樣的果報、流星隕落將有這樣的果報、天火將有這樣的果報、地震將有這樣的果報、天鼓將有這樣的果報、日月星辰的上升下沉遮蔽明淨將有這樣的果報等,像這樣,是離以畜生明邪命謀生者,這也是關於他的戒。(208)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣以畜生明邪命謀生,即:將是易下雨的、將是難下雨的、將是易乞食的(豊饒的)、將是難乞食的(饑饉的)、將有安穩、將有恐怖、將有疾病、將有無病、查驗、會計、計算、詩作、世間論等,像這樣,是離以畜生明邪命謀生者,這也是關於他的戒。(209)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣以畜生明邪命謀生,即:嫁娶[時間]、結婚、離婚、揭幕、討債、貸出、開運、作惡運、墮胎、綁舌[咒術]、使顎被結縛[咒術]、[他人]手控制咒術、顎咒術、耳聾咒術、詢問鏡子[而得答案]、詢問女孩[靈媒]、詢問天、太陽崇拜、大[梵天]崇拜、口吐出火、招請幸運女神等,像這樣,是離以畜生明邪命謀生者,這也是關於他的戒。(210)
ᅟᅟ又或,如一些沙門婆羅門尊師吃信施物後,他們像這樣以畜生明邪命謀生,即:祈願儀式、誓願儀式、鬼神儀式、居地儀式、使元氣旺盛儀式、使性無能儀式、房地儀式、房地準備儀式、洗淨、沐浴、獻供、催吐劑、瀉藥、向上瀉藥、向下瀉藥、頭的瀉藥、耳油藥、眼藥水、灌鼻、藥膏、塗油、眼科、外科、兒科、根藥的隨給與、藥草的瀉劑等,像這樣,是離以畜生明邪命謀生者,這也是關於他的戒。(211)
ᅟᅟ大王!那位這樣戒具足的比丘他在任何地方都不看見恐怖,即:從戒的自制。大王!猶如[[note1#151|剎帝利灌頂王]]在任何地方都不看見恐怖,即:從敵人。同樣的,大王!那位這樣戒具足的比丘他在任何地方都不看見恐怖,即:從戒的自制。他具備這個聖[[note3#374|戒蘊]],感受自身內無過失的安樂,大王!這樣,比丘是戒具足者。(212)
ᅟᅟ大戒終了。
根的自制
ᅟᅟ大王!而怎樣比丘是在諸根上守護門者?大王!這裡,比丘以眼見色後,不成為相的執取者、[[note1#197|細相]]的執取者,因那個理由,[[note4#435|貪婪]]、憂諸惡不善法會[[note2#224|流入]]那位住於眼根不自制者。他走向為了那個的[[note2#217|自制]],守護眼根,在眼根上來到自制;以耳聽聲音後……(中略)以鼻聞氣味後……(中略)以舌嚐味道後……(中略)以身觸[[note2#220|所觸]]後……(中略)以意識知法後,不成為相的執取者、[[note1#197|細相]]的執取者,因那個理由,貪婪、憂諸惡不善法會流入那位住於意根不自制者。他走向為了那個的自制,保護意根,在意根上來到自制。他具備這聖根自制,感受自身內[[note7#762|不受害的安樂]],大王!這樣,比丘是在諸根上守護門者。(213)
念與正知
ᅟᅟ大王!而怎樣比丘具備念與正知?比丘在前進後退時是[[note5#544|正知的行為者]];在前視環視時是正知的行為者;在[肢體]屈伸時是正知的行為者;在[[note2#270|大衣]]、鉢、衣服的受持時是正知的行為者;在飲、食、嚼、嚐時是正知的行為者;在大小便動作時是正知的行為者;在行、住、坐、臥、清醒、語、默狀態時是正知的行為者,大王!這樣,比丘具備念與正知。(214)
知足
ᅟᅟ大王!而怎樣比丘是知足者?大王!比丘是知足者:以衣服保護身體、以施食保護肚子,不論出發到何處,他只拿[這些]出發,猶如鳥不論以翼飛到何處,只有翼的負荷而飛。同樣的,大王!比丘以衣服保護身體、以施食保護肚子為知足,不論出發到何處,他只拿[這些]出發,大王!這樣,比丘是知足者。(215)
蓋的捨斷
ᅟᅟ他具備這個聖戒蘊、[具備這個聖知足、]具備這個聖根自制、具備這個聖念與正知,親近遠離(獨居)的臥坐處:林野、樹下、山岳、洞窟、山洞、墓地、森林、露地、稻草堆。他[[note5#512|餐後已從施食返回]],坐下,[[note2#240|盤腿]]、定置端直的身體、[[note5#529|建立面前的念後]]。(216)
ᅟᅟ他捨斷世間中的貪婪,以離貪婪心而住,[[note4#469|使心從貪婪淨化]]。捨斷惡意瞋怒後,住於無瞋害心的、[[note4#470|對一切活的生命類有憐愍的]],使心從惡意瞋怒淨化。捨斷惛沈睡眠後,住於離惛沈睡眠的、有[[note5#504|光明想]]的、具念的、正知的,使心從惛沈睡眠淨化。捨斷掉舉後悔後,住於不掉舉的、內心寂靜的,使心從掉舉後悔淨化。捨斷疑惑後,住於度脫疑惑的、在諸善法上無疑的,使心從疑惑淨化。(217)
ᅟᅟ大王!猶如男子拿借款後從事諸事業,他的那些事業成功,凡那些舊借款,對那些,他作終結,且更有剩餘的為他妻子的扶養。他這麼想:『我之前拿借款後從事諸事業,那個我的那些事業成功,凡那些舊借款,對那些,那個我作終結,且更有剩餘的為我妻子的扶養。』他從那個因由得到欣悅,到達喜悅。(218)
ᅟᅟ大王!猶如男子是生病者、受苦者、重病者,食物不使他喜歡,以及在他的身體中沒有足夠的力氣。他過些時候從那個病被釋放,食物使他喜歡,以及在他的身體中有足夠力氣。他這麼想:『我之前是生病者、受苦者、重病者,食物不使我喜歡,以及在我的身體中沒有足夠的力氣,那個我現在從那個病被釋放,食物使我喜歡,以及在我的身體中有足夠的力氣。』他從那個因由得到欣悅,到達喜悅。(219)
ᅟᅟ大王!猶如男子被監禁在監獄中,他過些時候從那個監禁平安地、無恐懼地被釋放,且沒有任何財物的損失,他這麼想:『我之前被監禁在監獄中,那個我現在從那個監禁平安地、無恐懼地被釋放,且沒有任何財物的損失。』他從那個因由得到欣悅,到達喜悅。(220)
ᅟᅟ大王!猶如男子是奴隸、非依靠自己者、依靠他人者、非去想要到的地方者,他過些時候從那個奴隸境遇被釋放,是依靠自己者、不依靠他人者、脫離奴隸者、去想要到的地方者,他這麼想:『我之前是奴隸、非依靠自己者、依靠他人者、非去想要到的地方者,那個我現在從那個奴隸境遇被釋放,是依靠自己者、不依靠他人者、脫離奴隸者、去想要到的地方者。』他從那個因由得到欣悅,到達喜悅。(221)
ᅟᅟ大王!猶如有財富、有財產的男子走上飢饉的、有恐怖的曠野道路,他過些時候從那個曠野平安地度脫,安穩地、無恐怖地抵達村落邊界,他這麼想:『有財富、有財產的我之前走上飢饉的、有恐怖的曠野道路,那個我現在從那個曠野平安地度脫,安穩地、無恐怖地抵達村落邊界。』他從那個因由得到欣悅,到達喜悅。(222)
ᅟᅟ同樣的,大王!比丘如借款、如疾病、如監獄、如奴隸、如曠野道路般這樣看這些在自己上未捨斷的[[note2#287|五蓋]]。(223)
ᅟᅟ大王!猶如{如-[MN.39](MN039)}無借款、如無疾病、如監禁釋放、如脫離奴隸者、如安穩目的地,大王!同樣的,比丘看這些在自己上已捨斷的五蓋。(224)
ᅟᅟ對那位看見自己五蓋已被捨斷者,欣悅被生起;對喜悅者,喜被生起;對[[note3#320|意喜]]者,身變得寧靜;[[note3#318|身已寧靜]]者感受樂;對有樂者,心入定。(225)
初禪
ᅟᅟ他就從離諸欲後,從離諸不善法後,[[note0#066|進入後住於]][[note1#175|有尋、有伺]],[[note1#174|離而生喜、樂]]的初禪,他以離而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被離而生喜、樂佈滿的。(226)
ᅟᅟ大王!猶如[[note8#817|熟練的浴僕]]或浴僕的徒弟在銅皿中撒佈沐浴粉後,以水一一澆注地混合,那個這沐浴粉團成為跟隨濕潤的、到達濕潤的,且內外被濕潤遍佈無漏出。同樣的,大王!比丘以離而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被離而生喜、樂佈滿的。大王!這是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(227)
第二禪
ᅟᅟ再者,大王!比丘從尋與伺的平息,[[note2#256|自身內的明淨]],[[note2#255|心的專一性]],進入後住於無尋、無伺,定而生喜、樂的第二禪,他以定而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被定而生喜、樂佈滿的。(228)
ᅟᅟ大王!猶如有湧泉的深水池,它在東方既沒有水的入口,在西方也沒有水的入口,在北方也沒有水的入口,在南方也沒有水的入口,且天不經常適當地隨給與水流,那時,冷水水流就從那個水池湧出後,以冷水使那個水池滿溢、灌滿、充滿、遍滿,那個水池沒有任何不被冷水佈滿的。同樣的,大王!比丘以定而生喜、樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被定而生喜、樂佈滿的。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(229)
第三禪
ᅟᅟ再者,大王!比丘從喜的褪去、住於平靜、有念正知、以身體感受樂,進入後住於聖者們告知凡那個『平靜的、具念的、[[note3#317|安樂住的]]』第三禪,他以無喜的樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被無喜的樂佈滿的。(230)
ᅟᅟ大王!猶如在青蓮池中,或在紅蓮池中,或在白蓮池中,一些在水中生的、在水中長的、跟隨水沈在裡面養育的青蓮或紅蓮或白蓮,那些從頂端直到根為止被冷水滿溢、灌滿、充滿、遍滿,那個全部青蓮或紅蓮或白蓮沒有任何不被冷水佈滿的。同樣的,大王!比丘以無喜的樂就使這個身體滿溢、灌滿、充滿、遍滿,他的全身沒有任何不被無喜的樂佈滿的。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(231)
第四禪
ᅟᅟ再者,大王!比丘從樂的捨斷與從苦的捨斷,就在之前諸喜悅、憂的滅沒,進入後住於不苦不樂,[[note4#494|平靜、念遍純淨]]的第四禪,他以遍純淨的、皎潔的心就這個身佈滿後而坐,他的全身沒有任何不被遍純淨的、皎潔的心佈滿的。(232)
ᅟᅟ大王!猶如男子以白衣包含頭地裹覆後而坐,他的全身沒有任何不被白衣佈滿的。同樣的,大王!比丘以遍純淨的、皎潔的心就這個身佈滿後而坐,他的全身沒有任何不被遍純淨的、皎潔的心佈滿的。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(233)
毘婆舍那智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離[[note2#288|隨雜染]]的、柔軟的、[[note4#412|適合作業的]]、住立的、到達[[note9#917|不動的]]時,他抽出心使轉向[[note4#433|智與見]],他這麼知道:『我的這身體是色與四大的、父母生成的、米粥積聚的、無常-塗身-[[note9#967|按摩]]-破壞-分散法,還有,我的這個識在這裡依存,在這裡被結縛。』(234)
ᅟᅟ大王!猶如美麗的、純正的、八個切割面的、作工細緻的、清澈的、明淨的、不混濁的、全部行相具足的琉璃寶珠,在那裡,它被藍或黃或紅或白或淡黃線綁住,有眼男子放置它在手掌上後省察:『這個是美麗的、純正的、八個切割面的、作工細緻的、清澈的、明淨的、不混濁的、全部行相具足的琉璃寶珠,在那裡,它被藍或黃或紅或白或淡黃線綁住。』同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向於智與見,他這麼知道:『我的這身體是色與四大的、父母生成的、米粥積聚的、無常-塗身-按摩-破壞-分散法,還有,我的這個識在這裡依存,在這裡被結縛。』大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(235)
意生神通智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向創造[[note7#755|意生身]]:他從這個身體創造另一個身體:有色的、意所生的、有所有肢體與小肢,不缺諸根之身體。(236)
ᅟᅟ大王!猶如男子從蘆葦拉出鞘,他這麼想:『這是蘆葦,這是鞘;蘆葦是一,鞘是另一個,鞘被從蘆葦拉出。』大王!又或,猶如男子從劍鞘拉出劍,他這麼想:『這是劍,這是劍鞘;劍是一,劍鞘是另一個,劍被從劍鞘拉出。』大王!猶如男子從蛇蛻拉起蛇,他這麼想:『這是蛇,這是蛇蛻;蛇是一,蛇蛻是另一個,蛇被從蛇蛻拉起。』同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向於創造意生身:他從這個身體創造另一個身體:有色的、意所生的、有所有肢體與小肢的、不缺諸根的。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(237)
神通種類智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向神通種類:他體驗各種神通種類:是一個後變成多個,又,是多個後變成一個;現身、隱身、穿牆、穿壘、穿山無阻礙地行走猶如在虛空中;在地中作浮沈猶如在水中,又,在不被破裂的水上行走猶如在地上;在空中以盤腿來去猶如有翅膀的鳥,又,以手碰觸、撫摸這些這麼大神通力、這麼大威力的日月;以身體行使自在直到梵天世界。(238)
ᅟᅟ大王!猶如熟練的陶匠或陶匠的徒弟在善作工的粘土中製作、完成任何他希望的容器製品。大王!又或,猶如熟練的象牙匠或象牙匠的徒弟在善作工的象牙上製作、完成任何他希望的象牙製品。大王!又或,猶如熟練的金匠或金匠的徒弟在善作工的黃金上製作、完成任何他希望的黃金製品。同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向神通種類:他體驗各種神通種類:是一個後變成多個,又,是多個後變成一個;現身、隱身、穿牆、穿壘、穿山無阻礙地行走猶如在虛空中;在地中作浮沈猶如在水中,又,在不被破裂的水上行走猶如在地上;在空中以盤腿來去猶如有翅膀的鳥,又,以手碰觸、撫摸這些這麼大神通力、這麼大威力的日月;以身體行使自在直到梵天世界。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(239)
天耳智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向天耳界:以清淨、超越常人的天耳界聽到二者的聲音:「天與人,以及在遠處、近處。」(240)
ᅟᅟ大王!猶如男子是旅途中的行走者,他能聽到大鼓聲、小鼓聲、螺、小腰鼓、鑵鼓聲,他這麼想:『這是大鼓聲。』『這是小鼓聲。』『這是螺、小腰鼓、鑵鼓聲。』同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向天耳界:以清淨、超越常人的天耳界聽到二者的聲音:「天與人,以及在遠處、近處。」大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(241)
他心智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向[[note2#260|他心智]]:他對其他眾生、其他個人[[note3#393|以心熟知心後]]知道:有貪的心為『有貪的心』,或知道離貪的心為『離貪的心』,或知道有瞋的心為『有瞋的心』,或知道離瞋的心為『離瞋的心』,或知道有癡的心為『有癡的心』,或知道離癡的心為『離癡的心』,或知道[[note6#674|收斂的心]]為『收斂的心』,或知道散亂的心為『散亂的心』,或知道廣大的心為『廣大的心』,或知道非廣大的心為『非廣大的心』,或知道有更上的心為『有更上的心』,或知道無更上的心為『無更上的心』,或知道得定的心為『得定的心』,或知道未得定的心為『未得定的心』,或知道已解脫的心為『已解脫的心』,或知道未解脫的心為『未解脫的心』。(242)
ᅟᅟ大王!猶如年輕、年少、喜好裝飾之類的女子或男子,當在鏡中,或在遍淨、潔淨、清澈的水鉢中省察自己的面相時,知道有黑痣為『有黑痣』,或知道無黑痣為『無黑痣』。同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向他心智:他對其他眾生、其他個人以心熟知心後知道:有貪的心為『有貪的心』,或知道離貪的心為『離貪的心』,或知道有瞋的心為『有瞋的心』,或知道離瞋的心為『離瞋的心』,或知道有癡的心為『有癡的心』,或知道離癡的心為『離癡的心』,或知道收斂的心為『收斂的心』,或知道散亂的心為『散亂的心』,或知道廣大的心為『廣大的心』,或知道非廣大的心為『非廣大的心』,或知道有更上的心為『有更上的心』,或知道無更上的心為『無更上的心』,或知道得定的心為『得定的心』,或知道未得定的心為『未得定的心』,或知道已解脫的心為『已解脫的心』,或知道未解脫的心為『未解脫的心』。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(243)
前世住處回憶智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向前世住處回憶智。他回憶(隨念)許多前世住處,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十萬生、許多壞劫、許多成劫、許多[[note4#403|壞成劫]]:『在那裡我是這樣的名、這樣的姓氏、這樣的容色、這樣的食物、這樣的苦樂感受、這樣的壽長,那位從那裡死後我出生在那裡,在那裡我又是這樣的名、這樣的姓氏、這樣的容色、這樣的食物、這樣的苦樂感受、這樣的壽長,那位從那裡死後被再生在這裡。』像這樣,回憶許多[[note5#500|有行相的、有境遇的]]前世住處。(244)
ᅟᅟ大王!猶如男子從自己的村落走到其它村落,又從那個村落走到其它村落,他從那個村落就返回自己的村落,他這麼想:『我從自己的村落走到那個村落,在那裡這麼站,這麼坐,這麼說,這麼沈默,又從那個村落走到那個村落,又在那裡這麼站,這麼坐,這麼說,這麼沈默,那個我從那個村落就返回自己的村落。』同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向前世住處回憶智。他回憶許多前世住處,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十萬生、許多壞劫、許多成劫、許多壞成劫:『在那裡我是這樣的名、這樣的姓氏、這樣的容色、這樣的食物、這樣的苦樂感受、這樣的壽長,那位從那裡死後我出生在那裡,在那裡我又是這樣的名、這樣的姓氏、這樣的容色、這樣的食物、這樣的苦樂感受、這樣的壽長,那位從那裡死後被再生在這裡。』像這樣,回憶許多有行相的、有境遇的前世住處。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(245)
天眼智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向眾生死亡往生智,以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生:『確實,這些尊師眾生具備身惡行、具備語惡行、具備意惡行,是對聖者斥責者、邪見者、邪見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生[[note1#109|苦界]]、[[note1#110|惡趣]]、[[note1#111|下界]]、地獄,又或這些尊師眾生具備身善行、具備語善行、具備意善行,是對聖者不斥責者、正見者、正見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生[[note1#112|善趣]]、天界。』像這樣,以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生。(246)
ᅟᅟ大王!猶如在十字路中央的宮殿,有眼的男子們站在那裡能看見進出家、在車道與街道來回走動、在十字路中央坐著的人們,他這麼想:『這些人進入家;這些出去;這些在車道與街道來回走動;這些坐在十字路中央。』同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向眾生死亡往生智,以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生:『確實,這些尊師眾生具備身惡行、具備語惡行、具備意惡行,是對聖者斥責者、邪見者、邪見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生苦界、惡趣、下界、地獄,又或這些尊師眾生具備身善行、具備語善行、具備意善行,是對聖者不斥責者、正見者、正見行為的受持者,他們以身體的崩解,死後已往生善趣、天界。』像這樣,以清淨、超越常人的天眼看見死沒往生的眾生:下劣的、勝妙的,美的、醜的,善去的、惡去的,知道依業到達的眾生。大王!這也是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。(247)
諸漏的滅盡智
ᅟᅟ在心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向[[note4#437|諸漏的滅盡智]]。他如實知道:『這是苦。』如實知道:『這是苦[[note0#067|集]]。』如實知道:『這是苦[[note0#068|滅]]。』如實知道:『這是導向苦[[note0#069|滅道跡]]。』如實知道:『這些是漏。』如實知道:『這是漏集。』如實知道:『這是漏滅。』如實知道:『這是導向漏滅道跡。』當他這樣知、這樣見時,心從欲漏被解脫,心也從有漏被解脫,心也從[[note3#397|無明漏]]被解脫。在解脫時,[[note0#027|有『[這是]解脫』之智]],他知道:『[[note0#018|出生已盡]],[[note0#019|梵行已完成]],[[note0#020|應該被作的已作]],[[note0#021|不再有此處[輪迴]的狀態]]。』(248)
ᅟᅟ大王!猶如在山谷中有清澈的、明淨的、不混濁的湖沼,在那裡,在岸邊站立的有眼男子看見牡蠣貝類,及砂礫小石,及行進的停止的魚群,他這麼想:『這個湖沼是清澈的、明淨的、不混濁的,在那裡,有這些牡蠣貝類,及砂礫小石,及行進的停止的魚群。』同樣的,大王!當比丘那個心是這樣入定的、遍純淨的、淨化的、無穢的、離隨雜染的、柔軟的、適合作業的、住立的、到達不動的時,他抽出心使轉向諸漏的滅盡智。他如實知道:『這是苦。』如實知道:『這是苦集。』如實知道:『這是苦滅。』如實知道:『這是導向苦滅道跡。』如實知道:『這些是漏。』如實知道:『這是漏集。』如實知道:『這是漏滅。』如實知道:『這是導向漏滅道跡。』當他這樣知、這樣見時,心從欲漏被解脫,心也從有漏被解脫,心也從無明漏被解脫。在解脫時,有『[這是]解脫』之智,他知道:『出生已盡,梵行已完成,應該被作的已作,不再有此處[輪迴]的狀態。』大王!這是比之前直接可見的沙門果更卓越的與更勝妙的直接可見的沙門果。大王!而且,沒有比這個直接可見的沙門果更卓越的或更勝妙的其他直接可見的沙門果。」(249)
阿闍世-作為優婆塞的陳述
ᅟᅟ在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子對世尊說這個:
ᅟᅟ「太偉大了,大德!太偉大了,大德!大德!猶如扶正顛倒的,或揭開隱藏的,或告知迷路者的道路,或在黑暗中持燈火:『有眼者們看見諸色。』同樣的,大德!法被世尊以種種法門說明。大德!這個我[[note2#284|歸依]]世尊、法、[[note0#065|比丘僧團]],請世尊記得我為[[note0#098|優婆塞]],從今天起[[note0#064|已終生歸依]]。大德!罪過征服如是愚的、如是愚昧的、如是不善的我:凡我因統治權奪取如法法王的父親的生命,大德!為了未來的[[note2#217|自制]],請世尊接受那個我的罪過為罪過。」(250)
ᅟᅟ「大王!確實,罪過征服如是愚的、如是愚昧的、如是不善的你:凡你因統治權奪取如法法王的父親的生命。大王!但由於你看見罪過為罪過後如法懺悔,我們接受你的那個[懺悔]。大王!在聖者之律中這是增長:凡看見罪過為罪過後如法懺悔,未來來到自制。」(251)
ᅟᅟ在這麼說時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子對世尊說這個:
ᅟᅟ「好了,大德!而現在我們離開(走),我們有許多工作、許多應該被做的。」
ᅟᅟ「大王!現在是那個你考量的時間。」
ᅟᅟ那時,摩揭陀國阿闍世王韋提希子歡喜、隨喜世尊所說後,從座位起來、向世尊問訊、[[note0#047|作右繞]]後,離開。(252)
ᅟᅟ那時,當摩揭陀國阿闍世王韋提希子離開不久,世尊召喚比丘們:
ᅟᅟ「比丘們!這位國王已被傷害,比丘們!這位國王已被損害,比丘們!如果這位國王沒奪取如法法王的父親的生命,就在這座位上,[[note0#062|離塵、離垢之法眼]]生起。」
ᅟᅟ世尊說這個,那些悅意的比丘歡喜世尊的所說。(253)
ᅟᅟ沙門果經第二終了。
</div>
ᅟ
# pali
## 巴利語經文
(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
[DN.2](DN02)/(2) Sāmaññaphalasuttaṃ
Rājāmaccakathā
ᅟᅟ 150. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā rājāmaccaparivuto uparipāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe udānaṃ udānesi– “ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, lakkhaññā vata bho dosinā ratti. Kaṃ nu khvajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāma, yaṃ no payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā”ti?
ᅟᅟ 151. Evaṃ vutte, aññataro rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca– “ayaṃ, deva, pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo pūraṇaṃ kassapaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa pūraṇaṃ kassapaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā”ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
ᅟᅟ 152. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca– “ayaṃ, deva, makkhali gosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo makkhaliṃ gosālaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa makkhaliṃ gosālaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā”ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
ᅟᅟ 153. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca– “ayaṃ, deva, ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo ajitaṃ kesakambalaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa ajitaṃ kesakambalaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā”ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
ᅟᅟ 154. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca– “ayaṃ, deva, pakudho kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo pakudhaṃ kaccāyanaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa pakudhaṃ kaccāyanaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā”ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
ᅟᅟ 155. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca– “ayaṃ, deva, sañcayo belaṭṭhaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā”ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
ᅟᅟ 156. Aññataropi kho rājāmacco rājānaṃ māgadhaṃ ajātasattuṃ vedehiputtaṃ etadavoca– “ayaṃ, deva, nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo-anuppatto. Taṃ devo nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā”ti. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
Komārabhaccajīvakakathā
ᅟᅟ 157. Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre tuṇhībhūto nisinno hoti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca– “tvaṃ pana, samma jīvaka, kiṃ tuṇhī”ti? “Ayaṃ, deva, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho amhākaṃ ambavane viharati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhagavantaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Taṃ devo bhagavantaṃ payirupāsatu. Appeva nāma devassa bhagavantaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’ti.
ᅟᅟ 158. “Tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī”ti. “Evaṃ, devā”ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissuṇitvā pañcamattāni hatthinikāsatāni kappāpetvā rañño ca ārohaṇīyaṃ nāgaṃ, rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭivedesi– “kappitāni kho te, deva, hatthiyānāni, yassadāni kālaṃ maññasī”ti.
ᅟᅟ 159. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcasu hatthinikāsatesu paccekā itthiyo āropetvā ārohaṇīyaṃ nāgaṃ abhiruhitvā ukkāsu dhāriyamānāsu rājagahamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena, yena jīvakassa komārabhaccassa ambavanaṃ tena pāyāsi.
ᅟᅟ Atha kho rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre ambavanassa ahudeva bhayaṃ, ahu chambhitattaṃ, ahu lomahaṃso. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca– “kacci maṃ, samma jīvaka, na vañcesi? Kacci maṃ, samma jīvaka, na palambhesi? Kacci maṃ, samma jīvaka, na paccatthikānaṃ desi Kathañhi nāma tāva mahato bhikkhusaṅghassa aḍḍhateḷasānaṃ bhikkhusatānaṃ neva khipitasaddo bhavissati, na ukkāsitasaddo na nigghoso”ti.
ᅟᅟ “Mā bhāyi, mahārāja, mā bhāyi, mahārāja. Na taṃ deva, vañcemi; na taṃ, deva, palambhāmi na taṃ, deva, paccatthikānaṃ demi. Abhikkama, mahārāja, abhikkama, mahārāja, ete maṇḍalamāḷe dīpā jhāyantī”ti.
Sāmaññaphalapucchā
ᅟᅟ 160. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā, nāgā paccorohitvā, pattikova yena maṇḍalamāḷassa dvāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca– “kahaṃ pana, samma jīvaka, bhagavā”ti? “Eso, mahārāja, bhagavā; eso, mahārāja, bhagavā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhusaṅghassā”ti.
ᅟᅟ 161. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā rahadamiva vippasannaṃ udānaṃ udānesi– “iminā me upasamena udayabhaddo kumāro samannāgato hotu, yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato”ti. “Agamā kho tvaṃ, mahārāja, yathāpeman”ti. “Piyo me, bhante, udayabhaddo kumāro. Iminā me, bhante, upasamena udayabhaddo kumāro samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato”ti.
ᅟᅟ 162. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ abhivādetvā, bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ etadavoca– “puccheyyāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ kiñcideva desaṃ; sace me bhagavā okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. “Puccha, mahārāja, yadākaṅkhasī”ti.
ᅟᅟ 163. “Yathā nu kho imāni, bhante, puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ– hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi evaṃgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ upajīvanti; te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho, bhante, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun”ti?
ᅟᅟ 164. “Abhijānāsi no tvaṃ, mahārāja, imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti “Abhijānāmahaṃ, bhante, imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā”ti. “Yathā kathaṃ pana te, mahārāja, byākariṃsu, sace te agaru bhāsassū”ti. “Na kho me, bhante, garu, yatthassa bhagavā nisinno, bhagavantarūpo vā”ti. “Tena hi, mahārāja, bhāsassū”ti.
Pūraṇakassapavādo
ᅟᅟ 165. “Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena pūraṇo kassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pūraṇena kassapena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ, bhante, pūraṇaṃ kassapaṃ etadavocaṃ– ‘yathā nu kho imāni, bho kassapa, puthusippāyatanāni, seyyathidaṃ – hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi evaṃgatāni puthusippāyatanāni- te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ upajīvanti; te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho, bho kassapa, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun’ti?
ᅟᅟ 166. “Evaṃ vutte, bhante, pūraṇo kassapo maṃ etadavoca– ‘karoto kho, mahārāja, kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato socayato, socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātāpayato, adinnaṃ ādiyato, sandhiṃ chindato, nillopaṃ harato, ekāgārikaṃ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṃ gacchato, musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṃ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācāpento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamo’ti. Itthaṃ kho me, bhante, pūraṇo kassapo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno akiriyaṃ byākāsi.
ᅟᅟ “Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, pūraṇo kassapo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno akiriyaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante, pūraṇassa kassapassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikositvā anattamano, anattamanavācaṃ anicchāretvā, tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Makkhaligosālavādo
ᅟᅟ 167. “Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena makkhali gosālo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā makkhalinā gosālena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ, bhante, makkhaliṃ gosālaṃ etadavocaṃ– ‘yathā nu kho imāni, bho gosāla, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho gosāla, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun’ti?
ᅟᅟ 168. “Evaṃ vutte, bhante, makkhali gosālo maṃ etadavoca– ‘natthi mahārāja hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, ahetū apaccayā sattā saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, ahetū apaccayā sattā visujjhanti. Natthi attakāre, natthi parakāre, natthi purisakāre, natthi balaṃ, natthi vīriyaṃ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti. Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvakasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā satta nigaṇṭhigabbhā satta devā satta mānusā satta pisācā satta sarā satta pavuṭā satta pavuṭasatāni satta papātā satta papātasatāni satta supinā satta supinasatāni cullāsīti mahākappino satasahassāni, yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi “imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa byantiṃ karissāmī’ti hevaṃ natthi. Doṇamite sukhadukkhe pariyantakate saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissantī’ti.
ᅟᅟ 169. “Itthaṃ kho me, bhante, makkhali gosālo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno saṃsārasuddhiṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, makkhali gosālo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno saṃsārasuddhiṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante, makkhalissa gosālassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano, anattamanavācaṃ anicchāretvā, tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Ajitakesakambalavādo
ᅟᅟ 170. “Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena ajito kesakambalo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā ajitena kesakambalena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ, bhante, ajitaṃ kesakambalaṃ etadavocaṃ– ‘yathā nu kho imāni, bho ajita, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho ajita, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun’ti?
ᅟᅟ 171. “Evaṃ vutte, bhante, ajito kesakambalo maṃ etadavoca– ‘natthi, mahārāja, dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso, yadā kālaṅkaroti, pathavī pathavikāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti. Yāvāḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhassantā āhutiyo. Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti paraṃ maraṇā’ti.
ᅟᅟ 172. “Itthaṃ kho me, bhante, ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno ucchedaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno ucchedaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante, ajitassa kesakambalassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Pakudhakaccāyanavādo
ᅟᅟ 173. “Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena pakudho kaccāyano tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā pakudhena kaccāyanena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ, bhante, pakudhaṃ kaccāyanaṃ etadavocaṃ– ‘yathā nu kho imāni, bho kaccāyana, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho kaccāyana, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun’ti?
ᅟᅟ 174. “Evaṃ vutte, bhante, pakudho kaccāyano maṃ etadavoca– ‘sattime, mahārāja, kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti na vipariṇamanti, na aññamaññaṃ byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta? Pathavikāyo, āpokāyo, tejokāyo, vāyokāyo, sukhe, dukkhe, jīve sattame ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṃ byābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā, sotā vā sāvetā vā, viññātā vā viññāpetā vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati, na koci kiñci jīvitā voropeti; sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupatatī’ti.
ᅟᅟ 175. “Itthaṃ kho me, bhante, pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno aññena aññaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno aññena aññaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante, pakudhassa kaccāyanassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ, anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano, anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Nigaṇṭhanāṭaputtavādo
ᅟᅟ 176. “Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkamiṃ upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nāṭaputtena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ, bhante, nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavocaṃ– ‘yathā nu kho imāni, bho aggivessana, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho aggivessana, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun’ti?
ᅟᅟ 177. “Evaṃ vutte, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto maṃ etadavoca– ‘idha, mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti. Kathañca, mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti? Idha, mahārāja, nigaṇṭho sabbavārivārito ca hoti, sabbavāriyutto ca, sabbavāridhuto ca, sabbavāriphuṭo ca. Evaṃ kho, mahārāja, nigaṇṭho cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti Yato kho, mahārāja, nigaṇṭho evaṃ cātuyāmasaṃvarasaṃvuto hoti; ayaṃ vuccati, mahārāja, nigaṇṭho gatatto ca yatatto ca ṭhitatto cā’ti.
ᅟᅟ 178. “Itthaṃ kho me, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno cātuyāmasaṃvaraṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno cātuyāmasaṃvaraṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti So kho ahaṃ, bhante, nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Sañcayabelaṭṭhaputtavādo
ᅟᅟ 179. “Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ yena sañcayo belaṭṭhaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā sañcayena belaṭṭhaputtena saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho ahaṃ bhante, sañcayaṃ belaṭṭhaputtaṃ etadavocaṃ– ‘yathā nu kho imāni, bho sañcaya, puthusippāyatanāni …pe… sakkā nu kho, bho sañcaya, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun’ti?
ᅟᅟ 180. “Evaṃ vutte, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto maṃ etadavoca– ‘atthi paro lokoti iti ce maṃ pucchasi, atthi paro lokoti iti ce me assa, atthi paro lokoti iti te naṃ byākareyyaṃ. Evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no. Natthi paro loko …pe… atthi ca natthi ca paro loko …pe… nevatthi na natthi paro loko …pe… atthi sattā opapātikā …pe… natthi sattā opapātikā …pe… atthi ca natthi ca sattā opapātikā …pe… nevatthi na natthi sattā opapātikā …pe… atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko …pe… natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko …pe…atthi ca natthi ca sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko …pe… nevatthi na natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko …pe… hoti tathāgato paraṃ maraṇā …pe… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā …pe… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā …pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti ce maṃ pucchasi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti iti te naṃ byākareyyaṃ. Evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti.
ᅟᅟ 181. “Itthaṃ kho me, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākāsi. Seyyathāpi, bhante, ambaṃ vā puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ vā puṭṭho ambaṃ byākareyya; evameva kho me, bhante, sañcayo belaṭṭhaputto sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi– ‘ayañca imesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ sabbabālo sabbamūḷho. Kathañhi nāma sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ puṭṭho samāno vikkhepaṃ byākarissatī’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ apasādetabbaṃ maññeyyā’ti. So kho ahaṃ, bhante, sañcayassa belaṭṭhaputtassa bhāsitaṃ neva abhinandiṃ nappaṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṃ anicchāretvā tameva vācaṃ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.
Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphalaṃ
ᅟᅟ 182. “Sohaṃ, bhante, bhagavantampi pucchāmi– ‘yathā nu kho imāni, bhante, puthusippāyatanāni seyyathidaṃ– hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsikaputtā āḷārikā kappakā nhāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññānipi evaṃgatāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ upajīvanti, te tena attānaṃ sukhenti pīṇenti, mātāpitaro sukhenti pīṇenti, puttadāraṃ sukhenti pīṇenti, mittāmacce sukhenti pīṇenti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapenti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Sakkā nu kho me bhante, evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun’ti?
ᅟᅟ 183. “Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha te assa puriso dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako. Tassa evamassa– ‘acchariyaṃ, vata bho, abbhutaṃ, vata bho, puññānaṃ gati, puññānaṃ vipāko. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso ahampi manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo maññe. Ahaṃ panamhissa dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako. So vatassāhaṃ puññāni kareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti. So aparena samayena kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya. So evaṃ pabbajito samāno kāyena saṃvuto vihareyya, vācāya saṃvuto vihareyya, manasā saṃvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke. Taṃ ce te purisā evamāroceyyuṃ– ‘yagghe deva jāneyyāsi, yo te so puriso dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako; so, deva, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. So evaṃ pabbajito samāno kāyena saṃvuto viharati, vācāya saṃvuto viharati, manasā saṃvuto viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke’ti. Api nu tvaṃ evaṃ vadeyyāsi– ‘etu me, bho, so puriso, punadeva hotu dāso kammakāro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako’ti?
ᅟᅟ 184. “No hetaṃ, bhante. Atha kho naṃ mayameva abhivādeyyāmapi paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāmā”ti.
ᅟᅟ 185. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante hoti vā sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ no vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṃ sante hoti sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalan”ti. “Idaṃ kho te, mahārāja, mayā paṭhamaṃ diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññattan”ti.
Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalaṃ
ᅟᅟ 186. “Sakkā pana, bhante, aññampi evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetun”ti? “Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha te assa puriso kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako. Tassa evamassa– ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, puññānaṃ gati, puññānaṃ vipāko. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso, ahampi manusso. Ayañhi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, devo maññe. Ahaṃ panamhissa kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako. So vatassāhaṃ puññāni kareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti.
ᅟᅟ “So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya, appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya. So evaṃ pabbajito samāno kāyena saṃvuto vihareyya, vācāya saṃvuto vihareyya, manasā saṃvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke. Taṃ ce te purisā evamāroceyyuṃ– ‘yagghe, deva jāneyyāsi, yo te so puriso kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako; so deva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. So evaṃ pabbajito samāno kāyena saṃvuto viharati, vācāya saṃvuto viharati, manasā saṃvuto viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho, abhirato paviveke”ti. Api nu tvaṃ evaṃ vadeyyāsi– ‘etu me, bho, so puriso, punadeva hotu kassako gahapatiko karakārako rāsivaḍḍhako’ti?
ᅟᅟ 187. “No hetaṃ, bhante. Atha kho naṃ mayameva abhivādeyyāmapi, paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikampissa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāmā”ti.
ᅟᅟ 188. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante hoti vā sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ no vā”ti? “Addhā kho, bhante, evaṃ sante hoti sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalan”ti “Idaṃ kho te, mahārāja, mayā dutiyaṃ diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññattan”ti.
Paṇītatarasāmaññaphalaṃ
ᅟᅟ 189. “Sakkā pana, bhante, aññampi diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññapetuṃ imehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañcā”ti? “Sakkā, mahārāja. Tena hi, mahārāja, suṇohi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi.
ᅟᅟ 190. Bhagavā etadavoca– “idha, mahārāja, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.
ᅟᅟ 191. “Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati– ‘sambādho gharāvāso rajopatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti.
ᅟᅟ 192. “So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.
ᅟᅟ 193. “So evaṃ pabbajito samāno pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena, parisuddhājīvo sīlasampanno, indriyesu guttadvāro, satisampajaññena samannāgato, santuṭṭho.
Cūḷasīlaṃ
ᅟᅟ 194. “Kathañca, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ “Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ “Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ “Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ “Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti; ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya; amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā, amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ“Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ“Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ“Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti …pe… ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ Cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Majjhimasīlaṃ
ᅟᅟ 195. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ– mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamaṃ, iti evarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 196. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ sannidhikāraparibhogaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ– annasannidhiṃ pānasannidhiṃ vatthasannidhiṃ yānasannidhiṃ sayanasannidhiṃ gandhasannidhiṃ āmisasannidhiṃ, iti vā iti evarūpā sannidhikāraparibhogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 197. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūṇaṃ sobhanakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahiṃsayuddhaṃ usabhayuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 198. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ– aṭṭhapadaṃ dasapadaṃ ākāsaṃ parihārapathaṃ santikaṃ khalikaṃ ghaṭikaṃ salākahatthaṃ akkhaṃ paṅgacīraṃ vaṅkakaṃ mokkhacikaṃ ciṅgulikaṃ pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ akkharikaṃ manesikaṃ yathāvajjaṃ iti vā iti evarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 199. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ– āsandiṃ pallaṅkaṃ gonakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ tūlikaṃ vikatikaṃ uddalomiṃ ekantalomiṃ kaṭṭissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ sa-uttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ iti vā iti evarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 200. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ– ucchādanaṃ parimaddanaṃ nhāpanaṃ sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ mālāgandhavilepanaṃ mukhacuṇṇaṃ mukhalepanaṃ hatthabandhaṃ sikhābandhaṃ daṇḍaṃ nāḷikaṃ asiṃ chattaṃ citrupāhanaṃ uṇhīsaṃ maṇiṃ vālabījaniṃ odātāni vatthāni dīghadasāni iti vā iti evarūpā maṇḍanavibhūsanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 201. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ– rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 202. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ viggāhikakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi, micchā paṭipanno tvamasi, ahamasmi sammā paṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, pure vacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti iti vā iti evarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 203. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathidaṃ– raññaṃ, rājamahāmattānaṃ, khattiyānaṃ, brāhmaṇānaṃ, gahapatikānaṃ, kumārānaṃ– ‘idha gaccha, amutrāgaccha, idaṃ hara, amutra idaṃ āharā’ti iti vā iti evarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 204. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena lābhaṃ nijigīṃsitāro ca. Iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ”.
ᅟᅟ Majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Mahāsīlaṃ
ᅟᅟ 205. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ– aṅgaṃ nimittaṃ uppātaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ aggihomaṃ dabbihomaṃ thusahomaṃ kaṇahomaṃ taṇḍulahomaṃ sappihomaṃ telahomaṃ mukhahomaṃ lohitahomaṃ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṃ saraparittāṇaṃ migacakkaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 206. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ– maṇilakkhaṇaṃ vatthalakkhaṇaṃ daṇḍalakkhaṇaṃ satthalakkhaṇaṃ asilakkhaṇaṃ usulakkhaṇaṃ dhanulakkhaṇaṃ āvudhalakkhaṇaṃ itthilakkhaṇaṃ purisalakkhaṇaṃ kumāralakkhaṇaṃ kumārilakkhaṇaṃ dāsalakkhaṇaṃ dāsilakkhaṇaṃ hatthilakkhaṇaṃ assalakkhaṇaṃ mahiṃsalakkhaṇaṃ usabhalakkhaṇaṃ golakkhaṇaṃ ajalakkhaṇaṃ meṇḍalakkhaṇaṃ kukkuṭalakkhaṇaṃ vaṭṭakalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇaṃ kaṇṇikalakkhaṇaṃ kacchapalakkhaṇaṃ migalakkhaṇaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 207. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ– raññaṃ niyyānaṃ bhavissati, raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati, abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati, iti imassa jayo bhavissati, imassa parājayo bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 208. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ– candaggāho bhavissati, sūriyaggāho bhavissati, nakkhattaggāho bhavissati, candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, candimasūriyānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, nakkhattānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, nakkhattānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati ukkāpāto bhavissati, disāḍāho bhavissati, bhūmicālo bhavissati, devadudrabhi bhavissati, candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ bhavissati, evaṃvipāko candaggāho bhavissati, evaṃvipāko sūriyaggāho bhavissati, evaṃvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ nakkhattānaṃ pathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipākaṃ nakkhattānaṃ uppathagamanaṃ bhavissati, evaṃvipāko ukkāpāto bhavissati, evaṃvipāko disāḍāho bhavissati, evaṃvipāko bhūmicālo bhavissati, evaṃvipāko devadudrabhi bhavissati, evaṃvipākaṃ candimasūriyanakkhattānaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ bhavissati iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 209. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ– suvuṭṭhikā bhavissati, dubbuṭṭhikā bhavissati, subhikkhaṃ bhavissati, dubbhikkhaṃ bhavissati, khemaṃ bhavissati, bhayaṃ bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaṃ bhavissati, muddā, gaṇanā, saṅkhānaṃ, kāveyyaṃ, lokāyataṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 210. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti. Seyyathidaṃ– āvāhanaṃ vivāhanaṃ saṃvaraṇaṃ vivaraṇaṃ saṅkiraṇaṃ vikiraṇaṃ subhagakaraṇaṃ dubbhagakaraṇaṃ viruddhagabbhakaraṇaṃ jivhānibandhanaṃ hanusaṃhananaṃ hatthābhijappanaṃ hanujappanaṃ kaṇṇajappanaṃ ādāsapañhaṃ kumārikapañhaṃ devapañhaṃ ādiccupaṭṭhānaṃ mahatupaṭṭhānaṃ abbhujjalanaṃ sirivhāyanaṃ iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 211. “Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvitaṃ kappenti Seyyathidaṃ– santikammaṃ paṇidhikammaṃ bhūtakammaṃ bhūrikammaṃ vassakammaṃ vossakammaṃ vatthukammaṃ vatthuparikammaṃ ācamanaṃ nhāpanaṃ juhanaṃ vamanaṃ virecanaṃ uddhaṃvirecanaṃ adhovirecanaṃ sīsavirecanaṃ kaṇṇatelaṃ nettatappanaṃ natthukammaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ sālākiyaṃ sallakattiyaṃ dārakatikicchā, mūlabhesajjānaṃ anuppadānaṃ, osadhīnaṃ paṭimokkho iti vā iti evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. Idampissa hoti sīlasmiṃ.
ᅟᅟ 212. “Sa kho so, mahārāja, bhikkhu evaṃ sīlasampanno na kutoci bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ sīlasaṃvarato. Seyyathāpi– mahārāja, rājā khattiyo muddhābhisitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ paccatthikato; evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ sīlasampanno na kutoci bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ sīlasaṃvarato. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hoti.
ᅟᅟ Mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ.
Indriyasaṃvaro
ᅟᅟ 213. “Kathañca, mahārāja, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā …pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā …pe… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
Satisampajaññaṃ
ᅟᅟ 214. “Kathañca mahārāja, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṃ kho, mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.
Santoso
ᅟᅟ 215. “Kathañca, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti? Idha, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi, mahārāja, pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hoti.
Nīvaraṇappahānaṃ
ᅟᅟ 216. “So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
ᅟᅟ 217. “So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī, sato sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
ᅟᅟ 218. “Seyyathāpi mahārāja, puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya. Tassa te kammantā samijjheyyuṃ. So yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṃ kareyya, siyā cassa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya. Tassa evamassa– ‘ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ. Tassa me te kammantā samijjhiṃsu. Sohaṃ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca byantiṃ akāsiṃ, atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
ᅟᅟ 219. “Seyyathāpi, mahārāja, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno; bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya; bhattaṃ cassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā. Tassa evamassa– ‘ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷhagilāno; bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā. Somhi etarahi tamhā ābādhā mutto; bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
ᅟᅟ 220. “Seyyathāpi, mahārāja, puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci bhogānaṃ vayo. Tassa evamassa– ‘ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ, somhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbhayena. Natthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
ᅟᅟ 221. “Seyyathāpi, mahārāja, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo. Tassa evamassa– ‘ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo. Somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
ᅟᅟ 222. “Seyyathāpi, mahārāja, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ. So aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya sotthinā, gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ. Tassa evamassa– ‘ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭibhayaṃ. Somhi etarahi taṃ kantāraṃ nitthiṇṇo sotthinā, gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhayan’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
ᅟᅟ 223. “Evameva kho, mahārāja, bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā bandhanāgāraṃ yathā dāsabyaṃ yathā kantāraddhānamaggaṃ, evaṃ ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati.
ᅟᅟ 224. “Seyyathāpi, mahārāja, yathā āṇaṇyaṃ yathā ārogyaṃ yathā bandhanāmokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmiṃ; evameva kho, mahārāja, bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.
ᅟᅟ 225. “Tassime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati.
Paṭhamajjhānaṃ
ᅟᅟ 226. “So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
ᅟᅟ 227. “Seyyathāpi mahārāja, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya, sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharaṇī; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dutiyajjhānaṃ
ᅟᅟ 228. “Puna caparaṃ, mahārāja, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
ᅟᅟ 229. “Seyyathāpi, mahārāja, udakarahado gambhīro ubbhidodako tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca na kālenakālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Tatiyajjhānaṃ
ᅟᅟ 230. “Puna caparaṃ, mahārāja, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti– ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.
ᅟᅟ 231. “Seyyathāpi, mahārāja, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Catutthajjhānaṃ
ᅟᅟ 232. “Puna caparaṃ, mahārāja, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.
ᅟᅟ 233. “Seyyathāpi mahārāja, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa; evameva kho, mahārāja, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Vipassanāñāṇaṃ
ᅟᅟ 234. “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṃ pajānāti– ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo; idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan’ti.
ᅟᅟ 235. “Seyyathāpi, mahārāja, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatrāssa suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā. Tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya– ‘ayaṃ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno; tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So evaṃ pajānāti– ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan’ti. Idampi kho, mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Manomayiddhiñāṇaṃ
ᅟᅟ 236. “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṃ kāyaṃ abhinimmānāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.
ᅟᅟ 237. “Seyyathāpi, mahārāja, puriso muñjamhā īsikaṃ pavāheyya. Tassa evamassa– ‘ayaṃ muñjo, ayaṃ īsikā, añño muñjo, aññā īsikā, muñjamhā tveva īsikā pavāḷhā’ti. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso asiṃ kosiyā pavāheyya. Tassa evamassa– ‘ayaṃ asi, ayaṃ kosi, añño asi, aññā kosi, kosiyā tveva asi pavāḷho”ti. Seyyathā vā pana, mahārāja, puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya. Tassa evamassa– ‘ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo. Añño ahi, añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte manomayaṃ kāyaṃ abhinimmānāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Iddhividhañāṇaṃ
ᅟᅟ 238. “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti So anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti– ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyā Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.
ᅟᅟ 239. “Seyyathāpi, mahārāja, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṃ yadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana, mahārāja, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃ yadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti– ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyā. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dibbasotañāṇaṃ
ᅟᅟ240.“So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.
ᅟᅟ241.“Seyyathāpi mahārāja, puriso addhānamaggappaṭipanno. So suṇeyya bherisaddampi mudiṅgasaddampi saṅkhapaṇavadindimasaddampi. Tassa evamassa– ‘bherisaddo’ itipi, ‘mudiṅgasaddo’ itipi, ‘saṅkhapaṇavadindimasaddo’ itipi. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Cetopariyañāṇaṃ
ᅟᅟ 242. “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti– sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘vītarāgaṃ cittan’ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ ‘sadosaṃ cittan’ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ ‘vītadosaṃ cittan’ti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ ‘samohaṃ cittan’ti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ ‘vītamohaṃ cittan’ti pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ti pajānāti, sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ti pajānāti vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ti pajānāti.
ᅟᅟ 243. “Seyyathāpi mahārāja, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā ‘sakaṇikan’ti jāneyya, akaṇikaṃ vā ‘akaṇikan’ti jāneyya; evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti– sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ cittan’ti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘vītarāgaṃ cittan’ti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ ‘sadosaṃ cittan’ti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ ‘vītadosaṃ cittan’ti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ ‘samohaṃ cittan’ti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ ‘vītamohaṃ cittan’ti pajānāti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ti pajānāti, sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan”ti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ti pajānāti. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Pubbenivāsānussatiñāṇaṃ
ᅟᅟ 244. “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
ᅟᅟ 245. “Seyyathāpi, mahārāja, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya. Tassa evamassa– ‘ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ, evaṃ nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ, evaṃ tuṇhī ahosiṃ, tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ, evaṃ nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ, evaṃ tuṇhī ahosiṃ, somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgato’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ– ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti, iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Dibbacakkhuñāṇaṃ
ᅟᅟ 246. “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti– ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti.
ᅟᅟ 247. “Seyyathāpi, mahārāja, majjhe siṅghāṭake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi vīthiṃ sañcarante majjhe siṅghāṭake nisinnepi. Tassa evamassa– ‘ete manussā gehaṃ pavisanti, ete nikkhamanti, ete rathikāya vīthiṃ sañcaranti, ete majjhe siṅghāṭake nisinnā’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti– ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti. ‘Idampi kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.
Āsavakkhayañāṇaṃ
ᅟᅟ 248. “So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati, ‘vimuttasmiṃ vimuttami’ti ñāṇaṃ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.
ᅟᅟ 249. “Seyyathāpi, mahārāja, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa– ‘ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime sippisambukāpi sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti. Evameva kho, mahārāja, bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti. ‘So idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati, ‘vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Idaṃ kho, mahārāja, sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca. Imasmā ca pana, mahārāja, sandiṭṭhikā sāmaññaphalā aññaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā natthī”ti.
Ajātasattu-upāsakattapaṭivedanā
ᅟᅟ 250. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā-akusalaṃ, yohaṃ pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ issariyakāraṇā jīvitā voropesiṃ. Tassa me, bhante bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā”ti.
ᅟᅟ 251. “Taggha tvaṃ, mahārāja, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā-akusalaṃ, yaṃ tvaṃ pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ jīvitā voropesi. Yato ca kho tvaṃ, mahārāja, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, mahārāja, ariyassa vinaye, yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī”ti.
ᅟᅟ 252. Evaṃ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṃ etadavoca– “handa ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā”ti. “Yassadāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī”ti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
ᅟᅟ 253. Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa bhikkhū āmantesi– “khatāyaṃ, bhikkhave, rājā. Upahatāyaṃ, bhikkhave, rājā. Sacāyaṃ, bhikkhave, rājā pitaraṃ dhammikaṃ dhammarājānaṃ jīvitā na voropessatha, imasmiññeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ uppajjissathā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
ᅟᅟ Sāmaññaphalasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
# comp
[^1]: ℃「現得(DA);現(AA)」,南傳作「直接可見的」(sandiṭṭhikaṃ,另譯為「現世的;現証的;自見的」),菩提比丘長老英譯為「直接可見的;此時此地可見的」(directly visible, SN ; visible here and now, MN)。
[^2]: ℃「大王!你走入如是情愛」(Agamā kho tvaṃ, mahārāja, yathāpemanti),Maurice Walshe先生英譯為「你的心思到了你愛的人嗎,陛下?」(Do your thoughts go to the one you love, Your Majesty?),坦尼沙羅比丘長老依Āgamā kho tvaṃ mahārāja yathāpemaṃ"ti英譯為「大王!你與你的感情一起來了嗎?」(Have you come, great king, together with your affections?)。按:「想到」(Agamā, Āgamā),原意為「來」,「親情」(yathāpema),逐字譯為「如+愛(愛情)」。阿闍世王竄位,將自己親生父親關進牢裡致死,而他的兒子生賢(udayabhadda)也常企圖殺他,無情的「子殺父」情節在他們之間重演著,也許是佛陀此時說這句話所指涉的。
[^3]: ℃「被所有防止防止」(sabbavārivārito),Maurice Walshe先生英譯為「被所有抑制抑制」(curbed by all curbs, [DN.2](DN02)),菩提比丘長老英譯為「被所有抑制抑制」(curbed by all curbs, [MN.56](MN056)),並解說,「vāri」是個雙關語,一個意思是「水」,另一個意思是「防止」(從vāreti,動詞)。按:《破斥猶豫》等解說為,一切水被防止(vāritasabbaudako),一切冷水被拒絕(paṭikkhittasabbasītodakoti)之意,因為他對冷水為眾生想者(sattasaññī),因此不使用(vaḷañjeti)它,並對往後的三句均以「惡的防止」(pāpavāraṇena, [MN.56](MN056)/[DN.2](DN02))解說,今依此譯。
[^4]: ℃「被所有防止遍滿」(sabbavāriphuṭo, sabbavāriphuṭṭho),菩提比丘長老英譯為「被所有抑制要求」(claimed by all curbs, [MN.56](MN056)),Maurice Walshe先生英譯亦同([DN.2](DN02))。按:《破斥猶豫》以「被所有惡的防止遍滿」(sabbena pāpavāraṇena phuṭo, [MN.56](MN056))解說,《吉祥悅意》以「被所有惡的防止接觸」(sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho, [DN.2](DN02))解說,今依前者譯。
[^5]: ℃「混亂」(vikkhepaṃ,另譯為「散亂」,名詞),Maurice Walshe先生英譯為「逃避」(evasion)。按:《吉祥悅意》以「詭辯」(amarāvikkhepe,逐字譯為「鰻魚+混亂」,另譯為「不死憍亂論」)解說。
[^6]: ℃「諸福德的趣處」(puññānaṃ gati),Maurice Walshe先生英譯為「功績行為的命運」(destiny of meritorious deeds),坦尼沙羅比丘長老英譯為「功績行為的到達地(定數)」(the destination of meritorious deeds),Maurice Walshe先生英譯為「功績行為之事」(this issue of meritorious deeds)。
[^7]: ℃《大毘婆沙論》:如契經說,未生怨王能成就無根信,問:諸有為法無不有根,何故說彼信無根耶?答:此信無有見道根故。
[^8]: ℃《摩訶僧祇律》:屐法者,佛住王舍城耆舊童子菴拔羅園。佛為阿闍世王竟夜說沙門果經。時,優波難陀聽久,疲極還自房宿。至後夜起,著屐而來,唧唧作聲,象馬聞之競驚而鳴。時,王聞已,恐怖即還入城。諸比丘以是因緣往白世尊。佛言:「呼優波難陀來。」來已,佛問優波難陀:「汝實爾不?」答言:「實爾。」佛言:「從今日後不聽著屐。」