<title>雜阿含783經</title>
# north
〖agama〗北傳:雜阿含783經〖nikaya〗南傳:相應部45相應5經〖subject1〗關涉主題:(略)
# agama
## 雜阿含783經[正聞本1030-1040經/佛光本795經]
(聖道分相應/道品誦/修多羅)(莊春江標點)
ᅟᅟ[[note0#001|如是我聞]]:
ᅟᅟ[[note0#002|一時]],[[note0#003|佛]]住[[note1#140|憍賞彌國]]瞿師羅園。
ᅟᅟ爾時,[[note2#200|尊者]]阿難亦在彼住。
ᅟᅟ有[[note0#039|異]]婆羅門來詣尊者阿難所,與尊者阿難共相[[note0#046|問訊]]、[[note0#097|慰勞]]。問訊、慰勞已,退坐一面,白尊者阿難:
ᅟᅟ「欲有所問,寧有閑暇為記說不?」
ᅟᅟ阿難答言:「隨汝所問,知者當答。」
ᅟᅟ婆羅門問:
ᅟᅟ「尊者阿難!何故於[[note0#029|沙門]][[note0#080|瞿曇]]所出家修梵行?」
ᅟᅟ阿難答言:「婆羅門!為斷故。」
ᅟᅟ復問:「斷何等?」
ᅟᅟ答言:「貪欲斷、瞋恚、愚癡斷。」
ᅟᅟ又問阿難:
ᅟᅟ「[[note3#359|有道、有跡]],能斷貪欲、瞋恚、愚癡耶?」
ᅟᅟ阿難答言:
ᅟᅟ「有,謂八聖道:正見、正志、正語、正業、正命、正方便、正念、正定。」
ᅟᅟ婆羅門言:
ᅟᅟ「阿難!賢哉之道!賢哉之跡![[note0#094|修習]]、多修習,能斷斯等貪欲、恚、癡。」
ᅟᅟ尊者阿難說是法時,彼婆羅門聞其所說,歡喜、[[note0#085|隨喜]],從座起去。
ᅟᅟ如斷貪、恚、癡,如是,調伏貪、恚、癡,及得涅槃,及厭離,及{不?}趣涅槃,及[[note3#327|沙門義]],及婆羅門義,及解脫,及苦斷,及[[note0#054|究竟苦邊]],及[[note1#181|正盡苦]],一一經皆如上說。
# nikaya
## 相應部45相應5經/為了什麼目的經
(道相應/大篇/修多羅)(莊春江譯)
ᅟᅟ起源於舍衛城。
ᅟᅟ那時,眾多[[note0#031|比丘]]去見[[note0#012|世尊]]……(中略)在一旁坐下。在一旁坐下的那些比丘對世尊說這個:
ᅟᅟ「[[note0#045|大德]]!這裡,其他外道[[note0#079|遊行者]]們這麼問我們:『[[note2#201|道友]]們!為了什麼目的在[[note0#029|沙門]][[note0#080|喬達摩]]處梵行被住?』
ᅟᅟ大德!被這麼問,我們這麼回答那些其他外道遊行者:『道友們!為了苦的[[note1#154|遍知]]在世尊處梵行被住。』
ᅟᅟ大德!被這麼問,當這麼回答時,是否我們就[[note1#115|是世尊的所說之說者]],同時也不以不實的誹謗世尊,以及[[note4#415|法隨法地回答]],而任何如法的種種說不會來到應該被呵責處?」
ᅟᅟ「比丘們!被這麼問,當你們這麼回答時,確實就是我的所說之說者,同時也不以不實的誹謗我,以及法隨法地回答,而任何如法的種種說不來到應該被呵責處,因為是為了苦的遍知在我處梵行被住。
ᅟᅟ比丘們!如果其他外道遊行者們這麼問你們:『道友們!那麼,為了這苦的遍知,[[note3#359|有道、有道跡]]嗎?』比丘們!被這麼問,你們應該這麼回答那些其他外道遊行者:『道友們!為了這苦的遍知,有道、有道跡。』
ᅟᅟ比丘們!而為了這苦的遍知,什麼是道?什麼是道跡?就是這[[note5#525|八支聖道]],即:正見……(中略)正定。比丘們!為了這苦的遍知,這是道,這是道跡。比丘們!被這麼問,你們應該這麼回答那些其他外道遊行者。」\[≃[SN38.4](SN1121)]
# pali
## 巴利語經文
(台灣嘉義法雨道場流通的word版本)
[SN45.5](SN1200)/(5) Kimatthiyasuttaṃ
ᅟᅟ 5. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu …pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ–
ᅟᅟ “Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṃ pucchanti– ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti? Evaṃ puṭṭhā mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākaroma– ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Kacci mayaṃ, bhante, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṃ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī”ti?
ᅟᅟ “Taggha tumhe, bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṃ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. Dukkhassa hi pariññatthaṃ mayi brahmacariyaṃ vussati. Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ– ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha– ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’”ti.
ᅟᅟ “Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā”ti. Pañcamaṃ.
# comp